Asoc.prof. Annas Miskovas vadībā autoru grupa ir izstrādājusi klīniskās rekomendācijas "DZEMDĪBU INDUKCIJA UN GRŪTNIECĪBAS ATRISINĀŠANA II TRIMESTRĪ"
Autori: prof. Dace Rezeberga, dr. Līva Ķīse, dr. Guna Bārtule, dr. Zane Rostoka, dr. Anna Pentjugova
Pieejams tulkojums ISUOG vadlīnijām: "ISUOG Practice Guidelines (updated): performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan" -
Tulkojumu no angļu valodas veica prof. Anna Miskova, prof. N. Vedmedovska, A. Šibalova (2023. gada janvārī).
Vadlīnijas latviešu valodā atrodamas šeit: Vadlīnijas
Vadlīnijas orģinālvalodā atrodamas šeit: Gudelines
Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) ir publicējis klīniskās vadlīnijas seksuāli transmisīvo infekciju ārstēšanā.
No 2021. gada 1. jūnija, lai nodrošinātu efektīvu dzemdes kakla vēža skrīningu un diagnostiku ar augsti jūtīgu metodi, ir mainīta dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes un diagnostikas metode. Citoloģiskās uztriepes izmeklējumu no dzemdes kakla un mugurējās velves aizstājot ar šķidruma citoloģiju.
Veicot izmaiņas dzemdes kakla vēža izmeklējuma metodē, līdz 31.12.2021. tiek noteikts pārejas periods, kad būs iespējams veikt gan citoloģiskās uztriepes izmeklējumu, gan šķidruma citoloģiju. Ar 01.01.2022. būs iespējams veikt tikai šķidruma citloģiju!
Iepzīties ar Valsts organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga sniegšanas nosacījumiem, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi, varat šeit: Valsts organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga rīcības algoritms
Lai sniegtu informāciju par pareizu šķidruma citoloģijas materiāla paņemšanu un paraugu paņemšanas īpatnībām grūtniecēm, sievietēm ar plašu transformācijas zonu, dziļi lokalizētu transformācijas zonu, Veselības ministrija sadarbībā ar vienu no nozares vadošajām speciālistēm Dr.med. Janu Žodžiku ir izstrādājusi videomateriālu ārstiem "Dzemdes kakla šķidruma citoloģijas parauga paņemšana".
Video materiāls ir pieejams ŠEIT
Latvijas Fizioterapeitu Asociācija ir ieguldījusi darbu, lai iztulkotu vadlīnijas "Skriešanas atsākšana pēcdzemdību periodā - vadlīnijas medicīnas, veselības un fitnesa profesionāļiem".
Pašlaik nav nacionālu/starptautisku vadlīniju, kas veselības jomā strādājošajiem speciālistiem nodrošinātu standartizētu pieeju darbā ar sievietēm, kuras vēlas atsākt skriešanu pēc bērna piedzimšanas. Muskuloskeletālās sāpes, urīna nesaturēšana, vēdera taisno muskuļu diastāze (Diastasis recti) (Blyholder et al. 2016) un iegurņa orgānu noslīdējums (POP) ir bieži sastopamas problēmas sievietēm pēcdzemdību periodā, kas atsākušas skriešanu.
Ar vadlīnijām varat iepazīties šeit: Skriešanas atsākšana pēcdzemdību periodā
Infografikas pdf formātā atrodamas šeit: Info1 un Info2
Atjaunotas rekomendācijas COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā. Rekomendācijas izstrādātas, pamatojoties uz starptautiski atzītu profesionālo asociāciju un zinātniskajā vidē vadošo viedokli nosakošo organizāciju pašlaik definētajām rekomendācijām, kā arī uz atzītu zinātnisku izdevumu publicētiem pētījumu datiem. Šī ir rekomendāciju 2., aktualizētā versija. Pētījumi un datu apkopojumi par Covid-19 ietekmi uz grūtnieču un jaundzimušo veselību, kā arī par dažādiem vakcinācijas aspektiem turpinās, līdz ar to rekomendācijas pēc nepieciešamības tiks mainītas vai pilnveidotas atbilstoši jaunākajiem atzinumiem.
Ar atjaunotajām rekomendācijām COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā varat iepazīties šeit: Grūtnieču vakcinācija pret Covid-19
Rekomendāciju autori: Santa Markova - ginekoloģe, dzemdību speciāliste , IVP locekle; Vija Veisa - ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Prof. Dace Rezeberga - ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Prof. Dace Zavadska - IVP priekšsēdētāja, infektoloģe.
COVID-19 ietekme uz grūtniecēm
Balstoties uz šī brīža pierādījumiem grūtnieces neslimo biežāk kā vispārējā populācija, taču iespējama smagāka slimības gaita. Lai gan vairāk kā 90% grūtnieču nav nepieciešama hospitalizācija, iespējama strauja stāvokļa pasliktināšanās. Grūtniecēm ir 1,62 reizes augstāks risks nonākt IT nodaļā un mirstības risks grūtniecēm ir augstāks nekā tāda paša vecuma sievietēm bez grūtniecības. Smaga slimības gaita biežāk ir sievietēm vecumā > 35 gadiem, ar aptaukošanos, hipertensiju un iepriekš diagnosticētu diabētu. Biežākās komplikācijas grūtniecēm ir no elpošanas sistēmas puses (pneimonija, elpošanas nepietiekamība, akūts respiratorā distresa sindroms), kardiālas, tromboemboliskas komplikācijas, sekundāras infekcijas pievienošanās, akūta nieru nepietiekamība, neiroloģiski traucējumi, ādas izsitumi, gatsrointestināli un aknu darbības traucējumi, psihiatriskas saslimšanas.
Rekomendācijas ietver sekojošas sadaļas:
Detalizēts rekomendāciju saturs atrodamas šeit: COVID-19 infekcija grūtniecības laikā, antenatālā aprūpe, dzemdību plānošana, pēcdzemdību aprūpe
Rekomendācijas sastādīja:
VM galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa
Grūtnieces Latvijā var brīvi izvēlēties sev atbilstošāko un piemērotāko dzemdību vietu. Dzemdības var notikt dzemdību nodaļā, perinatālās aprūpes centrā vai plānotās ārpus stacionāra mājdzemdībās. Neatkarīgi no dzemdību vietas izvēles dzemdību palīdzību Latvijā reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 611.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas nostāja ir, ka jebkurai grūtniecei un dzemdētājai ir tiesības pieņemt informētu lēmumu par dzemdību vietas izvēli. Informēta lēmuma pieņemšana ir iespējama pēc ieguvumu un risku apzināšanas. Mūsu, kā speciālistu, loma ir informēt sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus par izvēlētās dzemdību vietas izvēles ietekmi uz dzemdību iznākumu.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija uzskata, ka sievietei un bērnam visdrošākā dzemdību vieta ir stacionārs. Dzemdību palīdzību Latvijā nodrošina 15 dzemdību nodaļas, kas atrodas dažāda līmeņa ārstniecības iestādes. Ārstniecības iestādes līmenis ir atkarīgas no sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāsta un specifikas. Jo vairāk ir konstatētas saslimšanas mātei un auglim, jo specifiskāka un visaptverošākā palīdzība var būt nepieciešama. Augsta riska grūtniecēm, īpaši ar hroniskām saslimšanām, ir nepieciešama aprūpe stacionārā, kur viņas un jaundzimušais var saņemt sev nepieciešamo veselības aprūpi. Gadījumos, kad dzemdētājai ir blakus saslimšanas, kas prasa citu speciālistu (ne tikai dzemdību speciālistu, bet, piem., nefrologa vai kardiologa aprūpi) visdrošāk ir dzemdēt daudzprofilu stacionārā, kur šo speciālistu palīdzība ir pieejama visu diennakti.
Adekvāta grūtnieču aprūpe un novērošana, saskaņā ar MK 611. noteikumam, paredz, ka grūtniecei ar blakus saslimšanām jau II trimestrī ir jābūt izstrādātam dzemdību plānam un zināmam dzemdību stacionāram.
Zema riska grūtniece vai dzemdētāja var droši dzemdēt jebkurā dzemdību nodaļā un arī pieņemt lēmumu par plānotām ārpus stacionārā dzemdībām.
Zema riska dzemdētāja ir sieviete, kura ir dzemdējusi un kura:
Paaugstināts asiņošanas risks ir dzemdētājai, kurai:
Latvijā plānotu ārpusstacionāra dzemdību skaits ir ap 1,5% no kopēja dzemdību skaita. Citās Eiropas valstīs, kur plānotas mājdzemdības ir integrētas veselības aprūpes sistēmā, mājdzemdību skaits ir atšķirīgs (Zviedrīja 0.1%, Lielbritānija 2.1%). Vislielākais mājdzemdību skaits Eiropā ir Nīderlandē, ap 13%, ar tendenci mazināties, drošības apsvērumu dēļ. Pētījumi par plānotu ārpus stacionāra dzemdību drošību ir pretrunīgi. Pēc literatūras datiem ārpus stacionāra dzemdības asociējas ar mazāku medicīnisku iejaukšanos skaitu dzemdētājai, bet ar lielāku risku auglim. Plānotās ārpus stacionāra dzemdībās perinatāla mirstība palielinās 2 reizes, bet slikta neiroloģiska iznākuma varbūtība jaundzimušām ir 3 reizes augstāka.
Visbīstamākais dzemdību veids gan mātei, gan bērnam ir neplānotas dzemdības ārpus stacionāra.
Šeit pieejams fails lejupielādei: Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viedoklis par dzemdību vietas izvēli
Literatūras vēres
1. Hutton EK. The Safety of Home Birth. J Obstet Gynaecol Can. 2016;38(4):331-333. doi:10.1016/j.jogc.2016.02.005
2. Ministru kabineta noteikumi Nr.611
3. Planned home birth. Literature review current through: Jul 2020. | This topic last updated: Mar 25, 2020 Vanessa A Barss, MD, FACOGCharles J Lockwood, MD, MHCMNaomi E Stotland, MDEugene Declercq, PhD
4. Cheyney M, Bovbjerg M, Everson C, Gordon W, Hannibal D, Vedam S. Outcomes of care for 16,924 planned home births in the United States: the Midwives Alliance of North America Statistics Project, 2004 to 2009. J Midwifery Womens Health 2014;59:17–27
5. Wax JR, Lucas FL, Lamont M, Pinette MG, Cartin A, Blackstone J. Maternal and newborn outcomes in planned home birth vs planned hospital births: a metaanalysis. Am J Obstet Gynecol 2010;203:243.e1–8.
6. Worley KC, McIntire DD, Leveno KJ. The prognosis for spontaneous labor in women with uncomplicated term pregnancies: implications for cesarean delivery on maternal request. Obstet Gynecol 2009;113:812–6
ISUOG Practice Guidelines: performance of first-trimester fetal ultrasound scan
ISUOG Doplera pielietojums dzemdniecībā - TULKOTAS LATVISKI
Practice guidelines for performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan
ISUOG Practice Guidelines (updated): sonographic screening examination of the fetal heart
ISUOG consensus statement: what constitutes a fetal echocardiogram?
ISUOG Practice Guidelines: use of Doppler ultrasonography in obstetrics
