­

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēdes 2023. gadā

Tuvākie Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pasākumi 2023. gadā:

  • 2023. gada 21. aprīlis, kopsēde ar onkoginekologiem;
  • 2023. gada 26. maijs, kopsēde ar reproduktologiem;
  • 2023. gada jūnijs, sēde veltīta operatīvai ginekoloģijai.

Asociācijas sēde "Dzimumidentitātes traucējumi", 10.02.2023.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde

 "Dzimumidentitātes traucējumi"

Tiešsaistē platformā “Evisit”

10. februāris, 2023

 

13:00 – 13:05 Ievads. Dr. Vija Veisa
13:05 – 13:40 "Dzimumidentitātes traucējumi pusaudžiem -  diagnostiskās un aprūpes izaicinājumi Latvijā" -   Dr. Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs 
13:40 - 14:15 "Pieaugušais ar dzimumidentitātes traucējumiem  - medicīniskās aprūpes iespējas un pieredze" - Dr. Elmārs Tērauds, psihiatrs 
14:15– 14:50 "Dzimumidentitātes traucējumu medicīniskā terapija. Klīniskā pieredze" -
 Dr. Ieva Ruža, endokrinologs 
14:50 – 15:25 "Dzimumidentitātes traucējumi: tiesiskie aspekti" -  Zvērināta advokāte Solvita Olsena
15:25 – 16:00 "Dzimumdiferenciācijas traucējumi bērnu un pusaudžu ginekologa praksē" - D.med.  Lāsma Līdaka, bērnu un pusaudžu ginekologs 

"Aktualitātes dzemdniecībā, ginekoloģijā un onkoginekoloģijā", 23.02.-16.03.2023.

Tālākizglītības kursi ginekologiem Aktualitātes dzemdniecībā, ginekoloģijā un onkoginekoloģijā 2023.gada 23.02. – 16.03.

Apmācības notiks attālināti Zoom platformā. Katram dalībniekam jāpieslēdzas ar savu datoru, jāautorizējas ar savu vārdu, jābūt ieslēgtai videokamerai

Dalībnieku skaits maksimāli 100 Kopā 6 akadēmiskās stundas.

Dalībniekiem lekcijas pieejamas RSU e studijās nedēļu pirms nodarbības. Dalībniekiem lekcijas jānoklausās, teorētiski jāsagatavojas un diskusijas diena sākas testu. Diskusijās jāiekļauj pareizās atbildes uz jautājumiem. 

Tiešsaistes nodarbību laiki:

 

23.02. Tēma: Kritiski stāvokļi dzemdniecībā, atbildīgais Maira Jansone

15.00-15.30 Tests 

15.30-18.30

4x45 minūtes grupu diskusijas par noklausītajām lekciju tēmām

 

Cervikoistmikāla grūtniecība

Olga Boka

Klīnisko gadījumu analīze

 

Dzemdes plīsums

Svetlana Jagodkina

Klīnisko gadījumu analīze

 

Sepse pēc grūtniecības pārtraukšanās

Maira Jansone

Klīnisko gadījumu analīze

 

Rīcība asiņošanas gadījumā un asins zuduma kompensācija

Marina Šarkele

Klīnisko gadījumu analīze

 

 

02.03. Tēma: Patoloģiska dzemdes asiņošana, atbildīgais Jana Žodžika

15.00-15.30 Tests 

15.30-18.30

4x45 minūtes grupu diskusijas par noklausītajām lekciju tēmām

Patoloģiskas dzemdes asiņošanas izmeklēšanas principi

Olga Plisko

Klīnisko gadījumu analīze

 

Patoloģiskas dzemdes asiņošanas ārstēšanas principi

Zane Grabe

Klīnisko gadījumu analīze

 

Histeroskopiju nozīme patoloģiskas dzemdes asiņošanas diagnostikā un ārstēšanā

Jana Žodžika

Klīnisko gadījumu analīze

 

Adenomioze – viens no biežiem patoloģiskas dzemdes asiņošanas iemesliem

Jurģis Vītols

Klīnisko gadījumu analīze

 

09.03. Tēma: Menopauze, atbildīgais pasniedzējs D.Rezeberga

 

15.00-15.30 Tests 

15.30-18.30

4x45 minūtes grupu diskusijas par noklausītajām lekciju tēmām

 

Vecumdienas, veselīga novecošanās

Dace Rezeberga

Klīnisko gadījumu analīze

 

Menopauzes medikamentozā terapija

Natālija Bērza

Klīnisko gadījumu analīze

 

Sonogrāfiska atradne menopauzē

Dace Matule

Klīnisko gadījumu analīze

 

Seksualitāte un seksuālā disfunkcija menopauzē

Ieva Briedīte

Klīnisko gadījumu analīze

 

 

16.03. Tēma: Dzemdniecība, atbildīgais Anna Miskova

15.00-15.30 Tests 

15.30-18.30

4x45 minūtes grupu diskusijas par noklausītajām lekciju tēmām

 

Dzemdību ierosināšana - kāpēc, kad, kur, kā?

Anna Miskova

Klīnisko gadījumu analīze

 

 

Grūtniecības atrisināšanas indikācijas no prenatālās diagnostikas skatu punkta

Natālija Vedmedovska

Klīnisko gadījumu analīze

 

Auglis, kas neatbilst gestācijas laikam - ģenētiskie aspekti

Liene Kornejeva

Klīnisko gadījumu analīze

 

Ideāla dzemdību indukcija – kāda tā ir?

Laura Rācene

Klīnisko gadījumu analīze

 

 

Mierpilnu 2023. gadu!

"...Lai sirds siltums sasilda ikvienu, ko satiekat savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras, dāvājot tikai labu,
Lai Jaungada brīnums vispirms notiek mūsos."
/I.Ziedonis/
 
Lai miers Jūsu sirdīs, ticība, cerība Jūsu dvēselē un daudz gaišu notikumu 2023. gadā!
 
 

Asociācijas sēde "Aktuālais ginekologiem par vēnu slimībām"

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde
"Aktuālais ginekologiem par vēnu slimībām"
Tiešsaistē portālā "Evisit"
2023. gada 20. janvāris
 
PROGRAMMA
 
13:00 - 13:05 Sēdes atklāšana. Dr. Vija Veisa

13:05. - 13:45 "Venozais sastrēgums kā hronisku iegurņa sāpju iemesls – diagnostika un ārstēšanas iespējas" - Dr.med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes slimnīca

13:45 - 14:25 "Sievietes un vēnu varikozitāte. Total EVLA un citas inovatīvas metodes varikozu vēnu ārstēšanā" - Dr. Ints Ūdris, Baltijas Vēnu klīnika

14:25 - 14:35 Kompānijas Servier aktualitātes. "Detralex (mikronizētas attīrītas flavonoīdu frakcijas) loma vēnu slimību ārstēšanā"

14:35 - 15:10 "Vēlreiz par DVT profilaksi grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. Klīniskie gadījumi" - Asoc.prof. Anna Miskova, RSU, Rīgas Dzemdību nams

15:10 - 15:20 Diskusija. Noslēgums

Sveicam Latvijas Republikas 104. gadadienā!

Latvija lai mūžam dzīvo kā pērle jūras apskalota, saules — mīļās labās, gaišās, karstās – saules apstarota un sildīta, mūsu siržu mīlēta un mūsu roku, mūsu visu spēku un zināšanu celta un mūsu krūtīm un rokām aizstāvētā un sargātā Latvija tagad un visos laikos.
/Kārlis Ulmanis/
 

"Roche Women's Health day 2022", 26.11.2022.

Kompānija Roche Latvija aicina apmeklēt  pasākumu "Roche Women's Health Day 2022", kas norisināsies š.g. 26. novembrī, AC Riga Hotel by Marriott Konferenču centra 11. stāvā, Dzirnavu iela 33, Rīga.

Vietu skaits ierobežots - 40 speciālisti!
 
Reģistrēties konferencei un iepazīties ar pasākuma programmu varat šeit: https://www.whday.lt/en/home
 
Ja vēlaties satikt kolēģus no Lietuvas un Igaunijas, reģistrējoties, lūgums atzīmēt, ka vēlaties piedalīties pasākuma neoficiālajā daļā "Welcome dinner at AC Riga Hotel by Marriott Conference center (11th floor)", kas notiks 25. novembrī, plkst. 19:00.
 

Asociācijas kopsēde ar Latvijas Endokrinologu asociāciju, 02.12.2022.

Latvijas Endokrinologu asociācija

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija

aicina uz kopsēdi

2022.gada 2. decembrī plkst. 14.00

“Medbaltica” izstādes ietvaros izstāžu centrā “Ķīpsala”

“Aktuāli jautājumi ginekologiem un endokrinologiem”

 

14.00 - 14.05    Ievads. Dr. Una Gailiša, Latvijas Endokrinologu asociācijas prezidente
                          Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente

14.05 – 14.35    “Metformīns un sievietes veselība” - Dr. med. Kristīne Ducena, endokrinoloģe, LU MPII ārstu prakse

14.35 – 14.45    Jautājumi un diskusija

14.45 – 14.55    Kompānijas "Merck Serono" aktualitātes

14.55 - 15.35    “Augļa labsajūtas mērījumi gestācijas diabēta pacientei - vārds prenatālās diagnsotikas speciālistam” - Asoc.prof. Natālija Vedmedovska, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, speciāliste ultrasonogrāfijas diagnostikā

15.35 – 15.45    Jautājumi un diskusija

15.45 – 15.55    "Orivas" kompānijas aktualitātes

15.55 – 16.25    Kafijas pauze

16.25 – 16.55    “Hiperprolaktinēmija” - Dr. Natālija Fokina, endokrinoloģe, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, MS "ARS"

16.55 – 17.05    Jautājumi un diskusija

17.05 – 17.35    “Svarīgākais par menopauzes hormonu terapiju”  -  Dr. Dace Matule, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, speciāliste ultrasonogrāfijas diagnostikā, “MM ginekoloģijas privātklīnika”, MS “ARS”

17.35 – 17.45    Jautājumi un diskusija

Multidisciplināra konference "Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītās slimības", 11.11.2022.

 
Multidisciplināra konference 
"Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītās slimības"
2022. gada 11. novembris, plkst. 13:00 
Rīgas Stradiņa universitātes Aula
 
 
Organizē: Dzemdes kakla vēža izglītības fonds, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Kolposopijas biedrība
 
Lai reģistrētos konferencei, lūgums aizpildīt anketu: Reģistrācijas anketa

 

"Dzemdes kakla vēzi var novērst"

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus. 

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa. 

 

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

 

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību. 

 

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir? 

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

 

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule? 

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

 

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot. 

 

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

 

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

 

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi. 

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

 

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv