Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus. 

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa. 

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību. 

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir? 

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule? 

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot. 

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi. 

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga.

Viņa akcentē, ka šogad sievietēm pēc 30 gadiem skrīningā ieviests jauns algoritms. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

Kāda ir loma dzemdes kakla vēža skrīningam?

Ar slimību skrīningu saprotam liela cilvēku skaita izmeklēšanu, meklējot slimību, kurai vēl nav klīniskas izpausmes, kura ir bieži sastopama, kuras atklāšanai ir pieejamas jutīgas diagnostikas metodes un kuru var veiksmīgi ārstēt. Izmeklējumus veic ar regulāru laika intervālu, atbilstošas iedzīvotāju kategorijas uzaicinot veikt izmeklējumus. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā  meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas  vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst. Sievietes ar vēstules palīdzību Nacionālais veselības dienests uzaicina veikt testus, tādējādi mēģinot atrast visas sievietes populācijā, kurām ir risks saslimt vai jau ir sākušās priekšvēža pārmaiņas. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka principā šo slimību globāli var pieveikt, un, protams, ne gluži līdz nulles līmenim, bet mērķis būtu četri no 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā mums ir pieejami abi šie profilakses virzieni, un tas būtu diezgan iespējams – ir jāvakcinē meitenes un zēni ar CPV vakcīnu un sievietēm jāpiedalās skrīninga programmā – jāņem skrīninga vēstule un jādodas nodot skrīninga tests pie ginekologa, ģimenes ārsta vai vecmātes.

Kā jūs komentētu tendenci atlikt grūtniecību uz 40 gadu vecumu?

Šādas tendences ir vairāk attīstītajā pasaulē, kur sieviete var kontrolēt savu ķermeni un plānot savu dzīvi, un pastāv tendence bērnu dzemdēšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdzīgi arī Latvijā. Es neteiktu, ka tie būtu 40 gadi, bet mātes vecums ar katru gadu pieaug, 2021.gadā vidējais mātes vecums Latvijā bija 30,2 gadi, un šī līkne ir ar augšupejošu tendenci. Jaunās sievietes labprāt izglītojas, tad veido karjeru, un tikai pēc tam plāno savu ģimeni. Otra tendence ir tāda, ka cilvēkiem ir mazāk bērnu kopumā. Protams, ja sieviete izvēlas dzemdēt bērniņu vecākos gados, tad ir jārēķinās ar to, ka, pirmkārt, grūtniecība var neiestāties uzreiz, tiklīdz viņa vēlas, īpaši pēc 35 gadu vecuma samazinās auglības potenciāls, un, otrkārt, arī pārciestās vai hroniskās kaites, kas saistītas ar aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura vielmaiņas traucējumu, var atstāt iespaidu uz grūtniecības iestāšanos vai norisi. Bet dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, tad, pat ja ir sākušās pārmaiņas, kas vēl nav vēzis, pilnībā var saglabāt reproduktīvo funkciju. 

Svarīgi nebaidīties un savlaicīgi noskaidrot?

– Reizēm, ja piemin vārdu vēzis, iestājas bailes, un labāk, šķiet, šo diagnozi nezināt un kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Bet dzemdes kakla vēža kontekstā tiešām, atšķirībā no pārējiem skrīningiem – kolorektālā vai krūts vēža skrīninga, kur atklāj jau esošu vēzi, mēs atrodam slimību priekšvēža stadijā, kad ļaundabīgā saslimšana vēl nemaz nav attīstījusies. Lai vakcinācijas un skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām, ir jābūt augstai iedzīvotāju iesaistei. Vakcinācijas aptverei vajadzētu būt ap 90%, bet mums ir tikai ap 60%. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir pat ļoti zema – pagājušajā gadā ir bijuši 35%, kas nozīmē, ka atsaucās tikai 35% no tām sievietēm, kam vajadzēja veikt šo izmeklējumu. Varbūt Covid ierobežojumi spēlēja savu lomu, jo 2022.gada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība ir krietni uzlabojusies. Vēža saslimstības statistika ir nežēlīga, un situācija Latvijā, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, ir slikta. Mēnesī atklāj apmēram 20 jaunus gadījumus ar dzemdes kakla vēzi, un diemžēl liela daļa no tiem jau ir vēlīnā stadijā, kas nozīmē, ka sievietes ilgstoši nav nākušas pie ginekologa un nav piedalījušās skrīninga programmā. Apmēram 10-12 sievietes no šīs slimības katru mēnesi nomirst. Daudzas saslimušās un arī nomirušās ir salīdzinoši jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, un katrs darbspējīgs cilvēks ir liela vērtība. Tās, protams, ir arī izmaksas veselības aprūpei, jo vēža ārstēšana ir dārga. 

Kādā vecumā biežāk var attīstīties dzemdes kakla vēzis?

– Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet jauna sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas. Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumi tās var atrast. Šeit redzam, kāda nozīme ir tam, ka sievietes piedalās skrīningā. Latvijā esam izpētījuši, ka sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīningā, tādējādi radot risku, ka attīstīsies slimība.  Svarīgi ir rūpēties par savu veselību visa mūža garumā. Sava atbildība par sieviešu iesaistīšanos skrīninga programmās ir arī ģimenes ārstiem, kuriem ir pieeja datu bāzēm un vajadzētu sekot savā praksē pierakstītajām sievietēm, vai ir piedalījušās skrīningā. Ģimenes ārsti varētu atgādināt par tādu vajadzību savām pacientēm. Man šķiet, ka šis instruments nav līdz galam izmantots, un sieviešu iesaiste skrīninga programmās varētu būt viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijeim. Un ģimenes ārstam ir iespēja atjaunot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, ja tā nav saņemta vai ir nozaudēta.

Cik bieži jāapmeklē ginekologs pēc 45 gadu vecuma, kad sākas menopauze un vai tajā arī jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

– Kopš šī gada 1. jūlija mēs esam mainījuši testa veidu sievietēm vecumā pēc 30 gadiem. Zinātne meklē efektīvākos skrīninga testus. Jaunām sievietēm, kad cilvēka papilomas vīruss ir bieži sastopams, kā izmeklēšanas metode paliek šķidruma citoloģija, bet sievietēm pēc 30 gadiem savukārt jau tiek meklēta cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja nav šī vīrusa, vēzis nevar attīstīties. Ja pieļauj, ka sieviete pēc šī negatīvā testa inficējas ar vīrusu, patoloģiskais process attīstīsies lēni, tāpēc nākošais uzaicinājums uz skrīningu tiks sūtīts pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja atrod cilvēka papilomas vīrusu, tad nākamais solis ir aprakstīts algoritmā, sievieti nosūta uz kolposkopiju jeb tajā pašā izmeklējamajā materiālā, kurā noteica vīrusu, var mikroskopā izmeklēt arī dzemdes kakla šūnas. Pēdējā cilvēka papilomas vīrusa analīze sievietes mūžā paredzēta 65 gadu vecumā pie noteikuma, ja iepriekšējie testa rezultāti ir bijuši neizmainīti. Varbūtība, ka sieviete vēlīnā menopauzē inficējas, tad paiet vēl desmit gadu, un viņai attīstās vēzis, ir arvien mazāka, ja testi pirms tam ir bijuši normāli. Menopauzes vecums vidēji ir 51-52 gadi visās populācijās. Tas ir mēnešreižu iztrūkums gada laikā, kas nozīmē, ka sievietei ir iestājusies menopauze. Vajadzība apmeklēt ginekologu ir arvien retāka, un būtu jānāk tikai tad, ja ir sūdzības. Sievietes, kas rūpējās par savu veselību, iet pie ginekologa, kurš to iesaka reizi gadā. Es teiktu, ka varbūt tomēr nav katru gadu jāiet, ja sieviete ir vesela un ar stabilām partnerattiecībām. Bet ir jābūt sapratnei par dažādiem simptomiem, kuru gadījumā jāapmeklē ginekologs. Biežākie iemesli menopauzē, kad sievietei jāgriežas pie ārsta ir maksts izdalījumi, blakus orgānu darbības traucējumi, noslīdējums, urīna nesaturēšana, onkoloģiskas saslimšanas (citiem dzimumorgānu vēžiem nav skrīninga), seksuāla disfunkcija. Ir vesela rinda ginekoloģisko patoloģiju, kas sievietēm raksturīgas reproduktīvajā periodā un kas menopuzes laikā iet mazumā – endometrioze, dzemdes mioma – nav hormonālās cikliskās pārmaiņas, slimības regresē. Sievietei reproduktīvā veselība ir svarīga arī menopauzē. Manuprāt, menopauzē reproduktīvā veselība ir atstāta novārtā, un arī par to ir jārunā.

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru ir iespējams novērst gandrīz pilnībā, jo jau sen ir zināms, ka tā galvenais izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV).  Izmantojot profilaktiskos pasākumus ir iespēja izteikti samazināt saslimstību ar CPV izraisītām saslimšanām un panākt, ka dzemdes kakla vēža sastopamība Latvijā nebūtu divreiz lielāka nekā vidēji Eiropā. 

Vakcinācija pret CPV izteikti samazina inficēšanās iespēju. Bet dzemdes kakla vēža skrīnings ļauj atklāt šūnu izmaiņas vēl priekšvēža stadijā, kas ir viegli un veiksmīgi ārstējamas. Par to intervijā pastāstīja Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Viņas vadītās organizācijas sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir sākušas ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”. Akcijas mērķis ir saprotami un skaidri informēt sabiedrību par CPV un tā izraisītām saslimšanām, izskaidrot par iespējamiem profilakses pasākumiem, kas var novērst inficēšanos ar šo vīrusu, kā arī par sekundāro profilaksi – dzemdes kakla vēža skrīningu.

Kas ir dzemdes kakla vēzis? Kā tas rodas un kādus draudus rada? 
– Tā ir ļaundabīga dzemdes kakla saslimšana, kas 99% gadījumu attīstās cilvēka papilomas vīrusa infekcijas rezultātā. Šī infekcija sabiedrībā ir bieži sastopama, vienādi bieži sievietēm un vīriešiem. Inficēšanās visbiežāk notiek seksuāla kontakta laikā, retos gadījumos arī sadzīvisku kontaktu vai medicīnisku manipulāciju gadījumā. Inficētām personām, lielākajai daļai, t.i., ap 90%, vīruss izzūd divu gadu laikā, tomēr pārslimošana neaizsargā cilvēku no jaunas CPV infekcijas. Katra inficēšanās epizode var radīt risku saslimšanai – ne tikai dzemdes kaklā, bet arī citur – makstī, vulvā, dzimumloceklī, anālajā rajonā, mutes/rīkles dobumā. 

Kādiem mērķiem un vajadzībām tika radīts Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds? 
– Lielais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā. Mūsu valstī, diemžēl, saslimstības rādītāji ir ārkārtīgi augsti. Kā jau nosaukumā teikts, tas ir izglītības fonds, un galvenais mērķis ir izglītot, pirmkārt, ārstniecības personas, kas ikdienā piedalās dzemdes kakla priekšvēža diagnostikas un ārstēšanas procesā. Tie nav tikai ginekologi, bet arī vecmātes, ģimenes ārsti, laboratoriju ārsti, ķirurgi, otorinolaringologi, kā arī citi speciālisti. Kā jau iepriekš minēju, tad cilvēka papilomas vīruss ietekmē ne tikai atsevišķus ginekoloģiskus orgānus, bet arī citus. 

Tāpat mērķis ir regulāri informēt profesionāļus par jaunākajām rekomendācijām, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī veicināt to izmantošanu.

Latvijā šobrīd ir pieejama pasaulē atzīta dzemdes kakla vēža skrīninga programma. Mēs izmantojam specifiskākas un ticamākas diagnostikas metodes, lai efektīvāk un precīzāk atklātu dzemdes kakla vēža gadījumus agrīnā vai priekšvēža stadijā, kad ārstēšana ir vienkārša un ātra.

Un sabiedrības informēšanas mērķis ir panākt lielāku izpratni tieši par dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem, jo ar to viss sākas – ja sieviete nesaprot, kāpēc viņai ir jāveic šis skrīninga izmeklējums, vai nesaprot, kāpēc jāvakcinē bērni pret CPV infekciju, tad CPV izraisītās saslimšanas ir neizbēgamas. Mērķa izskaust dzemdes kakla vēzi sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās skrīningā un vakcinācijas programmā. Dalība šajos sabiedrības veselībai svarīgajos pasākumos ir sieviešu un meiteņu vecāku izvēle un atbildība visas sabiedrības priekšā.

Ir zināms, ka maziem bērniem vīruss nedraud ar ļaundabīgu saslimšanu, bet kādas ir profilakses iespējams bērniem un kādas ir risku atšķirības vecuma grupās?

– Ja runājam par primāro dzemdes kakla vēža profilaksi, tad tā ir vakcinācija pret CPV. Kopš 2010. gada Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, ieskaitot, ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un no šā gada 1. janvāra arī zēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem, ieskaitot. Vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā jeb sievietes ārējos dzimumorgānos, dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

Vislielākais risks inficēties ar CPV ir gados jauniem cilvēkiem, uzsākot dzimumattiecības. Tāpēc arī vakcinācija ir rekomendējama ap 12 gadu vecumu. Tas nenozīmē, ka vakcīnas saņemšanai ir kāds vecuma ierobežojums. Es domāju, ka mēs visi gribam, lai medikamenti un vakcīnas darbojas pēc iespējas efektīvāk, tāpēc, jo savlaicīgāk šī vakcīna tiek saņemta, jo mazāka ir iespēja vīrusa infekcijai. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka vakcinēties pret vīrusu drīkst jebkurā vecumā, sākot no 12 gadiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, jau no 9 gadu vecuma.

Salīdzinājumā ar citiem vēža paveidiem šeit tiek meklētas vēl pirmsvēža pārmaiņas, kuras atklājot un ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut. Tas ir skrīnings, kas sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem Latvijā ir pieejams jau kopš 2009.gada. Patlaban skrīnings notiek divās daļās. 25 līdz 30 gadus vecām sievietēm šūnu analīze jeb citoloģiskā izmeklēšana tiek veikta kā pirmā, un, ja analīžu rezultātos netiek konstatētas novirzes no normas, tad nākošā šāda uztriepe ir jāveic pēc trim gadiem. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem kā primāro pārbaudām tieši CPV klātbūtni. Ja sievietei netiek atrasti augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas var izraisīt priekšvēža vai vēža saslimšanu, tad nākošo šādu uzaicinājumu ierasties uz skrīninga pārbaudi sieviete saņems pēc pieciem gadiem, kas ir drošs laika periods. Veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, mēs pārsvarā atklājam pirmsvēža pārmaiņas, kuras ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut.

Tātad, ja visas sievietes skrīninga vecumā būtu atbilstoši izmeklētas, vai šo vēzi varētu izskaust kā tādu pilnībā?
– Tas tiešām ir iespējams. Tas ir redzams valstīs, kurās ir augsti vakcinācijas aptveres un skrīninga atsaucības rādītāji. Diemžēl Latvijā statistika ir bēdīga, jo vidēji dzemdes kakla vēzi atklāj 26 no 100 000 sievietēm, bet, piemēram, Austrālijā, kur jau vēsturiski ir pieņemts veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī ir ļoti augsti vakcinācijas aptveres radītāji jauniešiem, dzemdes kakla vēzi sastop 7 no 100 000 sievietēm. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Eiropā vidēji ir 13 uz 100 000, tātad mums ir divreiz vairāk! Bēdīgi!

Tāpēc tiek attīstīts fonds, organizētas kampaņas ar lielu aktivitāti no speciālistu puses cīņā ne tikai ar saslimšanu, bet par iespēju saņemt efektīvākas vakcīnas, veiksmīgāku skrīninga programmu. Mērķis ir izskaust ļaundabīgu saslimšanu, kas, no citu valstu pieredzes skatoties, tiešām ir iespējams.

Mums vēl ļoti daudz ir tādu pacientu, kas ar lepnumu pastāsta, ka nekad nav vērsušies pie ārstiem, nekad neesot slimojuši, bet, kad konstatē ļaundabīgu saslimšanu, tā jau ir ielaistā stadijā, un bieži vien ārstēšana vairs nav iespējama. 

Kā skrīningu ietekmējusi COVID pandēmija?
– Domāju, tāpat kā jebkuru citu sfēru. 2020. gadā bija vērojams samazinājums sieviešu atsaucībā izmantot skrīninga iespējas. Ja pirms tam statistiski skrīninga atsaucības rādītāji bija ap 40%, tad 2020. gadā samazinājās nedaudz virs 30% un 2021. gadā skrīninga atsaucības rādītājs mazliet pieaug. Bet vēl joprojām nav tā, ko mums vajadzētu sasniegt. 

Kāpēc tiek rīkota kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”? Kādi ir tās mērķi? 
– Kampaņas nosaukums ir papildināts ar motivējošu aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”, kas ir līdzeklis, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi. Mērķis tātad ir izskaust šo saslimšanu vispār. 

Ir nepieciešams informēt sabiedrību par šo saslimšanu un, attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, atgādināt, ka tas ir vienīgais vēzis, kur gandrīz 99% ir zināms izraisītājs - tas ir vīruss, un pret šo vīrusu ir vakcīna – droša, efektīva un ļoti labi izpētīta. Ja izmantosim visus pieejamos profilakses pasākumus, tad ir iespēja, ka nākošās paaudzes varēs aizmirst par dzemdes kakla vēzi. Tas arī ir galvenais iemesls kampaņai, jo saslimšanas rādītāji Latvijā ir ļoti augsti. Šajā intervijā es runāju tikai par dzemdes kakla vēzi, bet nedrīkst aizmirst, ka cilvēka papilomas vīruss var izmainīt ne tikai dzemdes kakla šūnas, bet arī maksts, ārējos dzimumorgānus gan sievietēm, gan vīriešiem, anālā rajona un mutes/rīkles dobuma šūnas. 

Sievietēm ir sava veida priekšrocība, jo dzemdes kaklu ir iespējams izmeklēt, veicot profilaktiskas pārbaudes, lai novērstu smagu saslimšanu, bet, diemžēl, pārējās lokalizācijās, kurās šūnas var mainīties vīrusa ietekmē, tādu iespēju nav. Vakcinējoties pret CPV ir iespēja izvairīties no vīrusa saslimšanas, ka var izraisīt vēzi.

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
https://www.ginasoc.lv/