Sēru vēsts
No Tevis tik daudz bija ko gūt.
Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd.
Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt.
/K. Apškrūma/
IN MEMORIAM
Profesore, Dr.med. Babill Stray-Pedersen
(20.02.1943. – 24.04.2019.)
Negaidīti pārrāvies prof. Babill Stray–Pedersen mūžs.
Profesore bija Oslo Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras profesore, ikdienā strādāja Oslo Universitātes slimnīcas Sieviešu un bērnu nodaļā (Rikshospitalet), viņa bija Norveģijas Karaliskās ģimenes ginekologs, dzemdību specialists.
Ginekoloģijas un dzemdniecības specialitātei veltījusi 43 savus mūža gadus, 16 no tiem nostrādājusi Oslo Universitātes Medicīnas fakultātē, apmācot studentus.
1979. gadā prof. Babilla Stray-Pedersen ieguva Medicīnas zinātņu doktora grādu.
Profesore vairāku gadu garumā aktīvi iesaistījās un darbojās dažādu starptautisku asociāciju sastāvā, tostarp bija padomniece Sabiedrības veselības jautājumos, kas attiecas uz Norvēģijas sieviešu veselību, darbojusies Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Konsultatīvajā padomē reproduktīvās veselības jautājumos, īpaši uzmanību pievēršot dzimumceļu un seksuāli transmisīvo infekciju jomām. Viņa bija PVO, UNFPA, UNICEF, NORAD, kā arī vairāku universitāšu konsultante visa pasaulē.
Profesore Babilla piedalījusies vairāku valstu sieviešu veselības, mātes un bērna veselības, ģimenes plānošanas, seksuāli transmisīvo slimību novertēšanā Centrālajā un Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā.
Prof. Stray–Pedersen sava mūža laikā ir organizējusi vairākus kursus un piedalījusies vadlīniju izstrādē, kas skar perinatālo veselību un infekciju profilaksi Krievijā, Vidusāzijā, kā arī Baltijas valstīs.
Profesore aktīvi iesaistījās zinātnē, vadījusi vairākus doktorantūras un maģistra darbus, ir neskaitāmu publikāciju autore un līdzautore, rediģējusi vairākas publikācijas un grāmatas.
Prof. Stray-Pedersen atstājusi neizdzēšamas pēdas Latvijas ginekoloģijas vēsturē, neskaitāmas reizes viesojoties Latvijā - lasot lekcijas, strādājot pie vadlīnijām "Grūtniecība un infekcijas" (vadlīnijas tika izstrādātas 1999. gadā un pēc tam vēlreiz atjaunotas 2015. gadā), atbalstot pētniecības ieceres un esot oponents Latvijā aizstāvētām disertācijām.
Skumju brīdī esam kopā ar piederīgajiem un kolēģiem Norvēģijā, profesori zaudējot.