IN MEMORIAM

Dr. Voldemārs Lejiņš
(29.06.1957. – 05.05.2020.)

Mūžības ceļos devies mūsu kolēģis, ārsts, ginekologs, kaislīgs golfa spēlētājs, mīlošs tēvs un vīrs - Voldemārs Lejiņš. Ārstu mēdza dēvēt par “mēģeņu bērnu tēvu” – dr. Lejiņš bija pirmais ginekologs Latvijā, kas 1995. gadā Latvijas Ģimenes centrā pirmais veica veiksmīgu ārpusķermeņa apaugļošanu (IVF), kas rezultējās ar dvīņu piedzimšanu. Viņš bija viens no Klīnika EGV dibinātājiem un 2001. gadā izdotās grāmatas “Neauglības ārstēšanas iespējas” līdzautoriem. 1990. gadā kopā ar kolēģiem iesaistījies Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas dibināšanā. Savas zināšanas ārsts papildinājis ASV, Kanādas, Spānijas, Francijas un citu valstu klīnikās.
Par īpaši nozīmīgu devumu Latvijas medicīnā un medicīnas zinātnes attīstībā dr. Lejiņš 2008. gadā tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Lielākajai daļai Latvijā praktizējošiem ginekologiem, kas veic medicīnisko apaugļošanu, dr. Voldemārs Lejiņš ir bijis skolotājs ar lielo burtu, tādējādi viņa praktiskais devums ir neizmērāmi plašāks un lielāks, par to, ko viens cilvēks savā darba dzīves laikā spēj dot tautai un Latvijai. Dr. Voldemārs Lejiņš ir bijis izcils piemērs kolēģiem, atbildīgi veicot manipulācijas un operācijas, vienmēr atrodot pareizo kontaktu ar pacientu, kā arī harizmātiski uzturot attiecības ar saviem kolēģiem.

Savulaik dr. Voldemārs Lejiņš intervijā ir teicis: “Tomēr vislielākais ieguvums ir tieši miers. Tas ir pats būtiskākais – miers un ticība. Daudzas lietas, par ko reiz pārdzīvoju, laižu sev garām. Mainījos pakāpeniski. Lūdzu Dievu, kad man bija grūti, un mani tuvinieki tāpat. Draugi un radi ļoti palīdzēja ar lūgšanām. Sastapu cilvēkus, kurus agrāk nebūtu sastapis."
"Es ļoti pārdzīvoju pagātni, taču esmu sapratis, ka varu mainīt tikai šodienu.
Esmu mainījies garīgā ziņā. Ļoti daudz strādāju ar sevi."

" Tā ir fantastiska sajūta, ka Tev blakus ir cilvēki, kas Tevi saprot. Esmu ļoti jūtīgs. Es to neizrādu, nemēģinu afišēt, bet īstenībā pārdzīvoju par dažādiem sīkumiem, par ko nemaz nebūtu jākreņķējas."

"Uzskatu, ka katram cilvēkam paredzēts savs liktenis un katram ir dots zināms gadu skaits, ko pavadīt uz šīs zemes.”

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, radiem, draugiem, kolēģiem un ārsta līdzgaitniekiem, viņu mūžības ceļā pavadot.

Atvadīšanās no dr. Voldemāra Lejiņa notiks 8. maijā, plkst. 12:30 Pirmajos Meža kapos.

Paldies par rūpēm, mīlestību un nesavtīgo darbu, palīdzot nākt pasaulē mazajām dzīvībām!

Kur zemi lai krāšņāku rastu,
Kam skaistākas dziesmas, lai dzied,
Kā zemi pie dzintara krasta,
Kā zemi, kur ābeles zied.
Tā zeme ir dzimtene mana,
Te izaugt un dzīvot man ļauts.
Ik puķe tās vārdu man zvana,
Šo zemi par Latviju sauc.
/Anna Sakse/

Lai nodrošinātu grūtnieču aizsardzību un sociālo izolāciju, atbilstoši valstī noteiktajiem COVID infekcijas ierobežošanas pasākumiem, ārstniecības iestādes, kuras ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un kuras nodrošina grūtnieču antenatālo aprūpi, uz laiku, līdz ārkārtas situācijas atcelšanai Latvijā, ievērot šādas rekomendācijas:

1. Grūtniecēm, kuras atrodas pašizolācijā, visu plānveida ambulatoro izmeklējumu veikšanu nodrošināt tikai pēc pašizolācijas laika beigām, nepieciešamības gadījumā, izmeklējumus aizstājot ar citiem testiem vai veicot vēlāk (piem., I trimestra ģenētiskā skrīninga vietā veikt II trimestra ģenētisko skrīningu, II trimestra ultraskaņas skrīningu veikt pēc pašizolācijas laika beigām).

2. Nepārsniegt skrīninga programmā plānoto vizīšu skaitu, savukārt veselām, zema riska grūtniecēm klātienes vizīšu skaitu, samazināt līdz 5 vizītēm. Pārējās vizītes aizstāt ar attālinātām konsultācijām elektroniskajās platformās, papildus skaidrojot augļa labsajūtas monitorēšanas principus un nepieciešamību veikt asinsspiediena mērījumus mājas apstākļos.

3. Ievērot skrīningā noteikto ultraskaņas izmeklējumu skaitu (2) veselām grūtniecēm, kā arī papildu izmeklējumus veikt, atbilstoši stingrām indikācijām, norādot tās nosūtījumā un fiksējot medicīniskajā dokumentācijā.

4. Nenoteikt B grupas streptokoka (turpmāk – BGS) nēsāšanas statusu, bet dzemdībās BGS profilaksei piemērot uz risku vērstu taktiku, kā tas tiek piemērots dzemdētājām ar nezināmu BGS statusu.

5. Atcelt pēcdzemdību krūšu kurvja rentgenizmeklējumu nedēļniecēm uz vēlāku laiku pēc ārkārtas situācijas atcelšanas valstī. Par faktu, ka plaušu rentgenizmeklējums nav veikts, informēt sievietes ģimenes ārstu, kurš seko izmeklējuma veikšanai turpmākajā periodā.

6. Ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kuras veic grūtnieču antenatālo aprūpi vai ultrasonogrāfijas izmeklējumus, turpināt sniegt antenatālās aprūpes pakalpojumus reģistrētajām grūtniecēm, nodrošinot sociālās distancēšanās iespējas iestādē, pieņemot pacientus pēc iepriekšēja pieraksta un nepieļaujot rindu veidošanos.

Ņemot vērā, ka koronavīruss izplatās ļoti staruji un viegli, jāsaprot, ka arī asimptomātiskas personas varētu būt transmisijas avots. Lai pasargātu no inficēšanās pacientes un speciālistus, kas veic ultrasonogrāfiju, ISUOG (International Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology) ir izstrādājusi klīniskās rekomendācijas ultrasonogrāfiskiem izmeklējumiem dzemdniecībā un ginekoloģijā.

Materiāls latviešu valodā pieejams šeit: ISUOG klīniskās rekomendācijas USG izmeklējumiem

Saistībā COVID-19 izplatību pasaulē un pašreizējo pandēmiju, pastāv risks, ka tiks ietekmēta rutīnas imunizācija, ko izraisīs gan ar COVID-19 saistītais slogs veselības aprūpes sistēmai, gan samazināts vakcinācijas pieprasījums, ņemot vērā sociālo distancēšanos.

Imunizācijas pakalpojumu pārtraukšana, pat uz īsu laiku, palielinās slimību uzņēmīgo personu skaitu, kā arī pieaugs tādu vakcīnregulējamo slimību uzliesmojumus, kā, piemēram, masalas. Šādi vakcīnregulējamo slimību uzliesmojumi var palielināt saslimstību un mirstību galvenokārt zīdaiņiem un citām neaizsargātām cilvēku grupām, kas var radīt vēl lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai, kura šobrīd jau ir plaši noslogota COVID-19 pandēmijas dēļ.

Galvenie pamatprincipi:

1. Imunizācija ir veselības aprūpes pamatpakalpojums, kam ir jābūt prioritāram infekcijas slimību profilaksei. Un ja vien iespējams - imunizācija ir jāspēj nodrošināt COVID-19 pandēmijas laikā. Iespējams ir jāpielāgo imunizācijas veikšanas un piegādes stratēģijas, un tās jāīsteno drošos apstākļos, nenodarot nevajadzīgu kaitējumu veselības aprūpes darbiniekiem, aprūpētājiem un sabiedrībai.
2. Vakcīnregulējamo slimību uzrudzība ir jāuztur un jāpastiprina, lai savlaicīgi varētu atklāt un ārstēt šo slimību gadījumus, un ja iespējams, dot savu ieguldījumu arī COVID-19 uzraudzībā.
3. Valsts iestādēm būs nepārtraukti jāuzrauga COVID-19 dinamika savā valstī vai reģionā. Imunizācijas valsts padomei ir svarīga loma, sniedzot konsultācijas par imunizācijas pakalpojumu uzturēšanu un pielāgošanu, apturēšanu un/vai atjaunošanu.
4. Ja COVID-19 negatīvi ietekmē imunizācijas pakalpojumu sniegšanu, valstīm ir jāizstrādā stratēģija vakcinācijas nodrošināšanai laika posmā pēc COVID-19 uzliesmojuma, jāizstrādā plāns, kas paredz pakāpenisku vakcinācijas nodrošināšanu. Lai panāktu atsaucību, būs vajadzīga jauna stratēģija, lai apzinātu un turpinātu sekot līdzi cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies, novērtētu viņu imunitātes atšķirības un atjaunotu sabiedrības pieprasījumu. Būs nepieciešamas jaunas inovācijas un radošums.
5. Balstoties uz pašreizējo izpratni par COVID-19 vīrusa pārnešanu un ieteikumiem sociālai distancēšanai, masveida vakcinācijas kampaņas būtu uz laiku jāpārtrauc. Valstīm regulāri jāuzrauga un atkārtoti jānovērtē nepieciešamība atlikt masveida vakcinācijas kampaņas.
6. Uzliesmojuma gadījumā, masveida vakcinācijas kampaņu veikšanai būs nepieciešama rūpīga riska un ieguvumu analīze katrā atsevišķā gadījumā. Novēlotas rīcības risku novērtēšana attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar tūlītēju rīcību, gan uz saslimstību un mirstību attiecībā uz vakcīnregulējamām slimībām, gan iespējamās COVID-19 vīrusa tālākas pārnešanas potenciālo ietekmi.
7. Ja ir iespējams, vakcināciju pret gripu rekomendē veikt veselības aprūpes darbiniekiem, gados vecākiem cilvēkiem un grutniecēm.

Iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas noteiktajiem principiem izvērstā formātā varat šeit: Imunizācijas pamatprincipi COVID-19 pandēmijas laikā

• Pašreiz plašu un pārliecinošu datu un pētījumu par COVID-19 ietekmi uz grūtniecību nav. Taču esošie novērojumi liecina, ka slimība grūtniecēm nenorit smagāk kā pārējiem pieaugušajiem. Vienlaikus jāņem vērā imūnās sistēmas īpatnības grūtniecības laikā, kas kopumā grūtnieci padara uzņēmīgāku pret dažādām infekcijām un to komplikācijām, tādēļ iespēju robežās no iespējamā riska inficēties ir jāizvairās.
• Tāpat arī patreiz nav datu, ka COVID-19 caur placentu un asinsriti varētu inficētu augli grūtniecības laikā vai dzemdībās un izraisīt sarežģījumus bērnam.
• Galvenais COVID-19 inficēšanās ceļš ir gaisa pilienu veidā, kad slimā pacienta deguna un mutes sekrēts nonāk veselā cilvēka gļotādās. Inficēšanās var notikt gan tieša kontakta laikā ar slimā cilvēka siekalām, deguna sekrētu (šādi mamma pēc dzemdībām var nodot infekciju bērnam), gan arī caur dažādiem priekšmetiem un virsmām, kas bijušas kontaktā ar COVID-19 slimnieku. Tieši tādēļ profilaksē ir tik liela loma izvairīties no sabiedrības kontaktiem t.s. sociālā distancēšanās, un ievērot higiēnas pasākumus - mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, ja tas nav iespējams – tīrīt rokas roku dezinficējošu šķīdumu.
• Vislielākā iespēja inficēties ar COVID-19 ir no cilvēka, kurš saslimis, taču arī pirms slimības izpausmēm (klepus, temperatūras, iesnas, šķaudīšana, elpošanas grūtības, nogurums u.c. gripai līdzīgie simptomi ), cilvēks var būt bīstams apkārtējiem, izdalīt vīrusu un inficēt citus, arī grūtnieci. Turklāt infekcija var noritēt viegli, kad cilvēka pašsajūta nav būtiski traucēta taču viņš izdala vīrusu un inficē citus. Tieši tādēļ ir īpaši būtiski ievērot sociālo distancēšanos un higiēnas pasākumus!
• Latvijā noteikti ārkārtas situācijas pasākumi saistībā ar COVID-19 infekciju paredz pēc iespējas ierobežot sociālos klātienes kontaktus, tādēļ pie ārsta uz kārtējām vizītēm jāiet vienai, bez partnera, bērniem vai citiem ģimenes locekļiem.
• Šī paša iemesla dēļ – ierobežot savstarpējos kontaktus un vīrusa pārnesi - lielākajās dzemdību iestādēs arī ģimenes dzemdības ir ierobežotas un nenotiek un, lai kādi bijuši plāni, dzemdībās atbalsta persona piedalīties visdrīzāk nevarēs.
• Ja esi vesela grūtniece, tad Tev nav ierobežojumu veikt savus darba pienākumus. Ārsts darba nespējas lapu saistībā ar COVID-19 pandēmiju var izsniegt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā (Darbnespējas lapu izsniegšana COVID - 19 gadījumā), vai arī, ja radušies kādi veselības un/vai grūtniecības sarežģījumi.

Ko darīt, lai sevi pasargātu:

Mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, ja tas nav pieejams, lieto speciālu antibakteriālu šķīdumu:

• Pirms ēšanas;
• Pēc tualetes apmeklējuma;
• Pēc nošķaudīšanās, klepus, pēc saskares ar deguna sekrētu;
• Atgriežoties mājās no publiskās vietām, pēc saskares ar virsmām publiskās vietās;
• Pēc kontakta ar citiem cilvēkiem;
• Izvairies no kontakta ar cilvēkiem, kas slimo ar t.s. saaukstēšanos – klepu, iesnām;
• Neaizskar seju, acis, muti un degunu ar rokām;
• Neapmeklē publiskus pasākumus, kuros pulcējas daudz cilvēku;
• Uz veikalu dodies vien nepieciešamības gadījumā, izvēlies laiku veikala apmeklējumam, kad tur mazāk cilvēku – līdzīgi arī citas publiskās vietas;
• Dod priekšroku fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā, nevis telpās;
• Vēdini telpas;
• Veselīgi ēd vitamīniem bagātu un sabalansētu uzturu, lieto pietiekoši daudz šķidruma un labi izgulies!

Ja esi atgriezusies no ārvalstīm, ja ir bijis kontakts ar COVID-19 slimnieku:

• IEVĒRO 14 DIENU KARANTĪNU, nedodies ārpus mājas un neapmeklē ārstu prakses, veselības centrus, veikalus, aptiekas u.c.
• Uz slimnīcu Uzņemšanas nodaļu nedodies pati, lai pārliecinātos, vai ar bērniņu viss kārtībā. Neatliekamās situācijās jāzvana 113!
• Uz grūtnieci attiecas visi tie paši piesardzības pasākumi, kas uz citiem pieaugušajiem (Saite uz SPKC: 1.Pienākumi personām, kas atgriežas no SPKC norādītajām slimības COVID-19 skartajām valstīm ; 2. Ceļotājiem, kuri atgriežas no skartajām teritorijām );
• Ja karantīnas laikā ieplānota kārtējā vizīte pie ārsta, vecmātes vai ultrasonogrāfijas speciālista, SAZINIES AR PRAKSI UN INFORMĒ PAR SITUĀCIJU, VIENOJIES, KAD PĀRCELT VIZĪTI. Vairumā gadījumu pāris nedēļas atliktas vizītes, analīzes vai ultrasonogrāfija nenodarīs būtisku kaitējumu nedz Tev pašai, nedz gaidāmajam bērnam. Taču pēc iespējas mazāks kontaktu skaits citam ar citu ir ļoti būtisks, lai ierobežotu infekcijas izplatību.
• Ja vien iespējams, sazinies ar savu ārstu un pārrunā esošo situāciju. Tas palīdzēs izveidot individuālu Tavas grūtniecības aprūpes plānu un ļaus Tev justies mierīgākai.

Ja kāds Tavs tuvinieks vai kontaktpersona ir atgriezušies no ārvalstīm un ir saslimšanas riska grupā , taču COVID-19 nav apstiprināta:

• Piesardzības nolūkā ierobežo ciešu fizisku kontaktu, ievēro higiēnu, vēdini telpas;
• Novēro savu veselības stāvokli (Saite no SPKC: 1. Ieteikumi personām ar akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm ; 2. Ieteikumi rīcībai COVID-19 infekcijas slimnieka ģimenes locekļiem ), rūpīgi apsver vajadzību apmeklēt sabiedriskas vietas, arī veselības aprūpes iestādes, centies ierobežot to apmeklējumus;
• Vislielākā iespēja inficēties ar COVID-19 ir no cilvēka, kurš saslimis, taču arī pirms slimības izpausmēm (klepus, paaugstināta temperatūra, iesnas, šķaudīšana, elpošanas grūtības, nogurums), cilvēks var būt bīstams apkārtējiem, izdalīt vīrusu un inficēt citus - arī Tevi. Turklāt infekcija var noritēt viegli, kad cilvēka pašsajūta nav būtiski izmainīta, taču viņš izdala vīrusu un inficē citus. Tieši tādēļ ir īpaši būtiski ievērot sociālo distancēšanos un higiēnas pasākumus!

Ja esi grūtniece un Tev ir apstiprināta COVID-19 infekcija:

• Tavu ārstēšanās atkarīga no slimības smaguma un tā tiek veikta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstu - infektologu vadībā, vai arī to var veikt ģimenes ārsts saskaņā ar infektologa rekomendēto.
• Ja šajā laikā sākušās dzemdības, tad tās notiek tuvākajā dzemdību iestādē, kurā tiek nodrošināti īpaši apstākļi un piesardzības pasākumi saistībā ar COVID-19 infekciju. Rīgas Dzemdību namā varēsi dzemdēt, ja Tavas infekcijas norise ir viegla. Smagas norises gadījumos, drošības apsvērumu dēļ, dzemdībām ir jānotiek multidisciplinārā universitātes slimnīcā.
• Ja ārstējies mājās un uz dzemdību aprūpes iestādi dodies pati, NOTEIKTI INFORMĒ iestādi, lai personālam ir iespēja sagatavot speciālus drošības apstākļus Tavai, Tava bērniņa un citu pacientu un personāla drošības interesēs.
• COVID-19 infekcija pārsvarā gadījumu neietekmē dzemdību norisi. To, vai vari dzemdēt pati, vai nepieciešams ķeizargrieziens, izlems dzemdību aprūpes speciālisti stacionārā.
• Lai ierobežotu savstarpējos kontaktus un vīrusa pārnesi - lielākajās dzemdību iestādēs ģimenes dzemdības ir ierobežotas un, lai kādi bijuši plāni, dzemdībās atbalsta persona piedalīties visdrīzāk nevarēs.
• Lai gan pašreiz nav pierādīta COVID-19 pārnese ar mātes pienu jaundzimušajam, lielākais risks inficēt jaundzimušo pēc dzemdībām ir tieša kontakta ceļā, ja esi slima. Ar Tevi tiks pārrunāta iespēja un nepieciešamība, ieguvumi un riski bērniņa ievietošanai atsevišķi, kā arī krūts barošanai.
• Pēc dzemdībām, atkarībā no māmiņas un jaundzimušā vispārējā stāvokļa, iespējams ārstēšana būs nepieciešama Latvijas Infektoloģijas centrā vai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Meklē aktuālo, uz pētījumiem balstīto un svarīgo informāciju Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā - www.spkc.gov.lv

Materiāla tapšanā izmantotie resursi:

1. https://arkartassituacija.gov.lv/
2. https://www.acog.org/-/media/Practice-Advisories/COVID-19-Algorithm5.pdf?dmc=1&ts=20200317T1929555906
3. https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/information-covid-19-specific-groups-elderly-patients-chronic-diseases-people
4. https://www.rcog.org.uk/coronavirus-pregnancy