­

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viedoklis par dzemdību vietas izvēli

Grūtnieces Latvijā var brīvi izvēlēties sev atbilstošāko un piemērotāko dzemdību vietu. Dzemdības var notikt dzemdību nodaļā, perinatālās aprūpes centrā vai plānotās ārpus stacionāra mājdzemdībās. Neatkarīgi no dzemdību vietas izvēles dzemdību palīdzību Latvijā reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 611.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas nostāja ir, ka jebkurai grūtniecei un dzemdētājai ir tiesības pieņemt informētu lēmumu par dzemdību vietas izvēli. Informēta lēmuma pieņemšana ir iespējama pēc ieguvumu un risku apzināšanas. Mūsu, kā speciālistu, loma ir informēt sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus par izvēlētās dzemdību vietas izvēles ietekmi uz dzemdību iznākumu.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija uzskata, ka sievietei un bērnam visdrošākā dzemdību vieta ir stacionārs. Dzemdību palīdzību Latvijā nodrošina 15 dzemdību nodaļas, kas atrodas dažāda līmeņa ārstniecības iestādes. Ārstniecības iestādes līmenis ir atkarīgas no sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāsta un specifikas. Jo vairāk ir konstatētas saslimšanas mātei un auglim, jo specifiskāka un visaptverošākā palīdzība var būt nepieciešama. Augsta riska grūtniecēm, īpaši ar hroniskām saslimšanām, ir nepieciešama aprūpe stacionārā, kur viņas un jaundzimušais var saņemt sev nepieciešamo veselības aprūpi. Gadījumos, kad dzemdētājai ir blakus saslimšanas, kas prasa citu speciālistu (ne tikai dzemdību speciālistu, bet, piem., nefrologa vai kardiologa aprūpi) visdrošāk ir dzemdēt daudzprofilu stacionārā, kur šo speciālistu palīdzība ir pieejama visu diennakti.

Adekvāta grūtnieču aprūpe un novērošana, saskaņā ar MK 611. noteikumam, paredz, ka grūtniecei ar blakus saslimšanām jau II trimestrī ir jābūt izstrādātam dzemdību plānam un zināmam dzemdību stacionāram.

Zema riska grūtniece vai dzemdētāja var droši dzemdēt jebkurā dzemdību nodaļā un arī pieņemt lēmumu par plānotām ārpus stacionārā dzemdībām.

Zema riska dzemdētāja ir sieviete, kura ir dzemdējusi un kura:

  • Fiziski un psihiski vesela;
  • Vecums 20-39 gadi;
  • ĶMI < 30 kg/m2;
  • Viens auglis pakauša priekšguļā;
  • Grūtniecības laiks 37.-41. nedēļa (pēc 41. grūtn. nedēļas ir jāpiedāvā dzemdību ierosināšana, lai mazinātu augļa saslimstību) ;
  • Nav grūtniecības sarežģījumi (piem. grūtniecības cukura diabēts, grūtniecības hipertensija, daudzūdeņainība, mazūdeņainība, auglis ar intrauterīnu augšanas aizturi);
  • Dzemdētāja nepieder paaugstinātas asiņošanas riska grupai.

Paaugstināts asiņošanas risks ir dzemdētājai, kurai:

  • Iepriekš bijis veikts ķeizargrieziens, vai citas dzemdes vai dzemdes dobuma operācijas;
  • Asiņošana anamnēzē vai placentas aizture iepriekšējas dzemdībās;
  • Ir dzemdes mioma;
  • Dzemdētājas vecums > 35 gadi;
  • Gaidāmais bērna svars > 4 kg;
  • Dzemdību skaits > 3;
  • Zemu novietota placenta;
  • Asiņošana no dzemdību ceļiem sākoties kontrakcijām;
  • Aizdomas par cieši piestiprinātu / ieaugušu placentu.

Latvijā plānotu ārpusstacionāra dzemdību skaits ir ap 1,5% no kopēja dzemdību skaita. Citās Eiropas valstīs, kur plānotas mājdzemdības ir integrētas veselības aprūpes sistēmā, mājdzemdību skaits ir atšķirīgs (Zviedrīja 0.1%, Lielbritānija 2.1%). Vislielākais mājdzemdību skaits Eiropā ir Nīderlandē, ap 13%, ar tendenci mazināties, drošības apsvērumu dēļ. Pētījumi par plānotu ārpus stacionāra dzemdību drošību ir pretrunīgi. Pēc literatūras datiem ārpus stacionāra dzemdības asociējas ar mazāku medicīnisku iejaukšanos skaitu dzemdētājai, bet ar lielāku risku auglim. Plānotās ārpus stacionāra dzemdībās perinatāla mirstība palielinās 2 reizes, bet slikta neiroloģiska iznākuma varbūtība jaundzimušām ir 3 reizes augstāka.

Visbīstamākais dzemdību veids gan mātei, gan bērnam ir neplānotas dzemdības ārpus stacionāra.

 

Šeit pieejams fails lejupielādei: Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viedoklis par dzemdību vietas izvēli

Literatūras vēres

1. Hutton EK. The Safety of Home Birth. J Obstet Gynaecol Can. 2016;38(4):331-333. doi:10.1016/j.jogc.2016.02.005

2. Ministru kabineta noteikumi Nr.611

3. Planned home birth. Literature review current through: Jul 2020. | This topic last updated: Mar 25, 2020 Vanessa A Barss, MD, FACOGCharles J Lockwood, MD, MHCMNaomi E Stotland, MDEugene Declercq, PhD

4. Cheyney M, Bovbjerg M, Everson C, Gordon W, Hannibal D, Vedam S. Outcomes of care for 16,924 planned home births in the United States: the Midwives Alliance of North America Statistics Project, 2004 to 2009. J Midwifery Womens Health 2014;59:17–27

5. Wax JR, Lucas FL, Lamont M, Pinette MG, Cartin A, Blackstone J. Maternal and newborn outcomes in planned home birth vs planned hospital births: a metaanalysis. Am J Obstet Gynecol 2010;203:243.e1–8. 

6. Worley KC, McIntire DD, Leveno KJ. The prognosis for spontaneous labor in women with uncomplicated term pregnancies: implications for cesarean delivery on maternal request. Obstet Gynecol 2009;113:812–6

Rekomendācijas COVID-19 infekcijas profilaksei un kontrolei dzemdību palīdzības stacionārā, ja grūtniece ir inficēta ar COVID-19 vai ir aizdomas par inficēšanos.

Šo rekomendāciju pamatā ir līdz šim pieejamie ierobežotie pierādījumi par COVID-19 vīrusa pārnešanu no mātes bērnam un zināšanas par citiem līdzīgiem vīrusiem, kas izraisa smagas elpošanas slimības. Turpmāk izklāstītā pieeja ir tiktāl aktuāla, kamēr būs pieejami papildus dati,kas mainītu ieteikumus, kā novērst COVID-19 izplatīšanos dzemdību stacionārā.

 

Pirmsslimnīcas etaps

  • Grūtniecēm, kurām ir apstiprināta COVID-19 infekcija vai kuras ir potenciāli inficētas personas, pirms ierašanās slimnīcā par to ir jāinformē uzņemšanas/ dzemdību nodaļa, lai iestāde varētu veikt atbilstošus infekcijas kontroles pasākumus (piemēram, novirzīt pacientu pa īsāko ceļu uz izolācijas telpām;  personāls varētu sagatavoties pacientes uzņemšanai jau pirms pacienta ierašanās). Ja grūtniece tiek transportēta ar NMPD, informācijas apmaiņu ar dzemdību iestādi nodrošina NMPD personāls.
  • Nav pierādījumu par COVID-19 nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecības gaitu. Ņemot vērā imunoloģiskās pārmaiņas grūtniecības laikā, nevar izslēgt slimības smagāku norisi, līdzīgi kā tas ir gripas gadījumā.
  • Nav pierādījumu par infekcijas pārnesi auglim no inficētas mātes grūtniecības laikā. Jaundzimušā galvenais inficēšanās ceļš ir gaisa pilieni ar inficētas mātes elpceļu sekrētu vai neievērojot pareizus roku mazgāšanas principus.

Hospitalizācijas laikā

  • Veselības aprūpes iestādē tiks nodrošināti rekomendētie infekcijas kontroles pasākumi hospitalizētajām grūtniecēm/nedēļniecēm, kam ir apstiprināta vai pastāv aizdomas par COVID-19 infekciju.
  • Grūtnieces/nedēļnieces, kam pastāv aizdomas par COVID-19 infekciju, ir uzskatāmas par inficētām, kamēr nav saņemti negatīvi laboratoriskie izmeklējumi.
  • Nodrošinot aprūpi, dzemdību palīdzības iestāde, pēc iespējas samazinās kontaktpersonu skaitu (aprūpē iesaistīsies pēc iespējas mazāks skaits ārstniecības personu, tiks
    ierobežoti apmeklētāji, pacienta pārvietošanai tiks izmantoti īsākie ceļi ar mazāko saskarsmes iespēju citām grūtniecēm, nedēļniecēm, jaundzimušajiem).

Jaundzimušais

  • Jaundzimušais tiks izolēts no mātes, kurai ir apstiprināta vai pastāv aizdomas par COVID-19 infekciju.
  • Nav zināms, vai jaundzimušajiem ar COVID-19 infekciju ir paaugstināts smagu komplikāciju risks. Inficēšanās ceļš jaundzimušajam ir ar slimās mātes elpceļu sekrētu. Nav pierādīti citi inficēšanās ceļi, tajā skaitā ar mātes pienu.
  • Par riskiem un priekšrocībām, ko rada mātes īslaicīga atšķiršana no bērna, veselības aprūpes komandai ir jāapspriežas ar māti.
  • Zīdainis, kas dzimis mātei ar apstiprinātu COVID-19 infekciju, uzskatāms par potenciāli inficētu. Jaundzimušā aprūpe tiks veikta atsevišķā, izolētā telpā. Jaundzimušā aprūpē var tikt iesaistīts vesels ģimenes loceklis. Arī veselam jaundzimušā aprūpētājām ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.
  • Lēmumu pārtraukt mātes pagaidu nošķiršanu no viņas mazuļa pieņems katrā gadījumā atsevišķi, apspriežoties ar klīnicistiem, infekciju profilakses un kontroles speciālistiem un sabiedrības veselības amatpersonām. Pieņemot lēmumu, tiks ņemts vērā mātes slimības smagums, slimības pazīmes un simptomi, kā arī laboratorisko pārbaužu rezultāti attiecībā uz vīrusu.
  • Ja jaundzimušais tomēr kādu apsvērumu dēļ tiks novietots vienā telpā ar māti, kas ir inficēta ar COVID-19, vai kurai ir aizdomas par inficēšanos, telpās tiks īstenoti infekciju kontroles pasākumi, kas samazina COVID-19 nonākšanu līdz jaundzimušajam. Iespējams, tiks izmantot fiziski šķēršļi starp māti un jaundzimušo (piemēram, aizkari, norobežojošas barjeras), lai turētu jaundzimušo ≥2 m attālumā no slimās mātes.
  • Ja telpā neatradīsies neviens cits vesels pieaugušais, kas varētu rūpēties par jaundzimušo, mātei ir jālieto sejas maska, pirms katras barošanas vai citas ciešas saskares ar savu jaundzimušo rūpīgi jāmazgā rokas.

Krūts zīdīšana

  • Nav pierādījumu, ka COVID-19  vīrusi būtu atrasti mātes pienā, tomēr nav arī pierādījumu, ka COVID-19 inficēta māte nevarētu inficēt savu bērnu krūts zīdīšanas laikā.
  • Krūts piena nodrošināšana jaundzimušajam ir ļoti svarīga, tā kā tas aizsargā no vairāku slimību attīstības, tāpēc kopumā ir retas situācijas, kad krūts piens jaundzimušajam netiek rekomendēts. Šobrīd nav specifisku rekomendāciju gadījumos, ja māte ir inficēta ar COVID-19. Izņemot tūlītēju pēcdzemdību periodu, piemēram, gripas gadījumā, tiek rekomendēts turpināt jaundzimušā zīdīšanu vai barošanu ar atslauktu mātes pienu, un šis rekomendācijas varētu attiecināt arī uz COVID-19 infekciju. 
  • Pagaidu nošķiršanas laikā mātēm, kuras plāno zīdīt bērnu,jāturpina atslaukt piens, lai veicinātu laktāciju, ja iespējams, ar individuālu piena sūkni. Pirms krūts atslaukšanas stingri jāievēro roku higiēna. Pēc katras krūts atslaukšanas piena pumpis ir rūpīgi jāmazgā un jādezinficē atbilstoši ierīces instrukcijai. Atslaukto pienu potenciāli drīkst dot jaundzimušajam, bet konkrētā situācija ir jāsaskaņo ar medicīniskās aprūpes sniedzējiem.
  • Ja māte turpina zīdīt bērnu, pirms barošanas ir jāievēro roku higiēna un mātei jālieto sejas maska.
                                                                               

COVID-19 inficētu grūtnieču/dzemdētāju/jaundzimušo aprūpes kārtība Latvijā

Inficētas grūtnieces neatkarīgi no grūtniecības laika, ja nepieciešama ir stacionēšana COVID-infekcijas ārstēšanai un novērošanai tiek hospitalizētas RAKUS LIC.

Sākoties dzemdību darbībai, atkarībā no infekcijas norises smaguma pakāpes, dzemdētāju nogādā dzemdību nodaļā. Dzemdētājas ar vieglu COVID-19 infekcijas gaitu dzemdību atrisināšanai pārved uz Rīgas Dzemdību namu. Dzemdētājas ar smagu slimības norisi pārved uz P.Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu.

Pēc dzemdībām, tiklīdz stāvoklis ir stabils un nepastāv ar dzemdībām saistītu komplikāciju risks, nedēļnieci plānots pārvest uz RAKUS LIC, savukārt jaundzimušo uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu novērošanai un izmeklēšanai.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Dzemdību nama speciālistiem. Rekomendācijas sagatavoja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste prof. Dace Rezeberga (pamatojoties uz CDC rekomendācijām)

 

2018. gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas kardiovaskulāro slimību ārstēšanai grūtniecības laikā

Jaunākajā European Heart Journal, Volume 39, Issue 34 ir publicētas 25. augustā izdotās "2018 ESC Guidelines for the management of cardiovascular diseases during pregnancy".

Ar vadlīnijām varat iepazīties ŠEIT!

 

 

Veselīga uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības laikā, apstiprināti Veselības ministrijā

Veselīga uztura ieteikumi grūtniecības laikā

Pregnancy, Childbirth, Postpartum and Newborn Care: A guide for essential practice. PVO materiāls

Pregnancy, Childbirth, Postpartum and Newborn Care

Vadlīnijas 2016. gadā

Vadlīniju apkopojums

Vadlīnijas - Vairogdziedzera saslimšanas un grūtniecība

VADLĪNIJAS_ENG

Somijas Kontracepcijas vadlīnijas angļu valodā

http://www.kaypahoito.fi/web/english/guidelines/guideline?id=ccg00004

ISUOG vadlīnijas

ISUOG consensus statement on the impact of non-invasive prenatal testing (NIPT) on prenatal ultrasound practice

ISUOG Practice Guidelines: performance of first-trimester fetal ultrasound scan

ISUOG Practice Guidelines: performance of first-trimester fetal ultrasound scan - PIRMĀ TRIMESTRA SKRĪNINGA VADLĪNIJAS TULKOTAS LATVISKI

ISUOG Doplera pielietojums dzemdniecībā - TULKOTAS LATVISKI

 

Practice guidelines for performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan

Practice guidelines for performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan - OTRĀ TRIMESTRA SKRĪNINGA VADLĪNIJAS TULKOTAS LATVISKI

ISUOG Practice Guidelines (updated): sonographic screening examination of the fetal heart

ISUOG consensus statement: what constitutes a fetal echocardiogram?

ISUOG Practice Guidelines: use of Doppler ultrasonography in obstetrics

DVT un plaušu embolijas profilakse un ārstēšana

Asociācija vērš uzmanību dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas profilaksi un ārstēšanu grūtniecēm un nedēļniecēm. Praksē izmantot sekojošas vadlīnijas, balstoties uz kurām, ambulatoriskās iestādēs un dzemdību nodaļās ir nosakāma kārtība kādā dinamikā izvērtē un dokumentē risku un kādi ir profilakses principi grūtniecēm un nedēļniecēm ar paaugstinātu risku.

1. Latvijā izstrādātas un pieņemtas vadlīnijas

Dziļo Vēnu Tromboze. Diagnostika, profilakse un ārstēšana

2012.gads

Pieejamas Latvijas Fleboloģijas biedrības mājas lapā

http://www.lfb.lv/vadlinijas.html

2. Asociācija rekomendē darbā izmantot Royal College of Obstericians and Gynecologists (Apvienotā Karaliste) izstrādātās vadlīnijas:

-          Reducing the risk of venous thromboembolism during pregnancy and the puerperium (Green top guideline Nr 37a, 2015)

https://www.rcog.org.uk/globalassets/documents/guidelines/gtg-37a.pdf

-          Thromboembolc disease in pregnancy and puerperium: acute management (Green top guideline Nr 37b, 2015)

https://www.rcog.org.uk/globalassets/documents/guidelines/gtg-37b.pdf