Latvijas Kolposkopijas biedrība aicina š.g. 9. oktobrī no plkst. 15:00-17:30 piedalīties tiešsaistes sēdē.
Sēdes laikā plānots pārvēlēt LKB Valdi un revīzijas komisiju, kā arī Valde plāno veikt izmaiņas LKB statūtos.
Ja vēlaties reģistrēties LKB sēdei, lūgums rakstīt Anitai Ungurei, e-pasts: anita.ungure@gmail.com

International Ovarian Tumour Analysis (IOTA) aicina piedalīties tiešsaistes kursos, kas norisināsies š.g. 20. septembrī no plkst. 10:00-14:00 (pēc Latvijas laika).
Kursu programma ir iekļauts IOTA Sertifikācijas tests.
Reģistrēšanās: līdz 18. septembrim, aizpildot pieteikuma anketu: Reģistrēšanās IOTA kursiem
Reģistrēšanās maksa: 95 EUR
Dalībnieku skaits ierobežots!
Izvērstu kursu dienas plānu varat aplūkot šeit: IOTA Programma

Grūtnieces Latvijā var brīvi izvēlēties sev atbilstošāko un piemērotāko dzemdību vietu. Dzemdības var notikt dzemdību nodaļā, perinatālās aprūpes centrā vai plānotās ārpus stacionāra mājdzemdībās. Neatkarīgi no dzemdību vietas izvēles dzemdību palīdzību Latvijā reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 611.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas nostāja ir, ka jebkurai grūtniecei un dzemdētājai ir tiesības pieņemt informētu lēmumu par dzemdību vietas izvēli. Informēta lēmuma pieņemšana ir iespējama pēc ieguvumu un risku apzināšanas. Mūsu, kā speciālistu, loma ir informēt sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus par izvēlētās dzemdību vietas izvēles ietekmi uz dzemdību iznākumu.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija uzskata, ka sievietei un bērnam visdrošākā dzemdību vieta ir stacionārs. Dzemdību palīdzību Latvijā nodrošina 15 dzemdību nodaļas, kas atrodas dažāda līmeņa ārstniecības iestādes. Ārstniecības iestādes līmenis ir atkarīgas no sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāsta un specifikas. Jo vairāk ir konstatētas saslimšanas mātei un auglim, jo specifiskāka un visaptverošākā palīdzība var būt nepieciešama. Augsta riska grūtniecēm, īpaši ar hroniskām saslimšanām, ir nepieciešama aprūpe stacionārā, kur viņas un jaundzimušais var saņemt sev nepieciešamo veselības aprūpi. Gadījumos, kad dzemdētājai ir blakus saslimšanas, kas prasa citu speciālistu (ne tikai dzemdību speciālistu, bet, piem., nefrologa vai kardiologa aprūpi) visdrošāk ir dzemdēt daudzprofilu stacionārā, kur šo speciālistu palīdzība ir pieejama visu diennakti.

Adekvāta grūtnieču aprūpe un novērošana, saskaņā ar MK 611. noteikumam, paredz, ka grūtniecei ar blakus saslimšanām jau II trimestrī ir jābūt izstrādātam dzemdību plānam un zināmam dzemdību stacionāram.

Zema riska grūtniece vai dzemdētāja var droši dzemdēt jebkurā dzemdību nodaļā un arī pieņemt lēmumu par plānotām ārpus stacionārā dzemdībām.

Zema riska dzemdētāja ir sieviete, kura ir dzemdējusi un kura:

• Fiziski un psihiski vesela;
• Vecums 20-39 gadi;
• ĶMI < 30 kg/m2;
• Viens auglis pakauša priekšguļā;
• Grūtniecības laiks 37.-41. nedēļa (pēc 41. grūtn. nedēļas ir jāpiedāvā dzemdību ierosināšana, lai mazinātu augļa saslimstību) ;
• Nav grūtniecības sarežģījumi (piem. grūtniecības cukura diabēts, grūtniecības hipertensija, daudzūdeņainība, mazūdeņainība, auglis ar intrauterīnu augšanas aizturi);
• Dzemdētāja nepieder paaugstinātas asiņošanas riska grupai.

Paaugstināts asiņošanas risks ir dzemdētājai, kurai:

• Iepriekš bijis veikts ķeizargrieziens, vai citas dzemdes vai dzemdes dobuma operācijas;
• Asiņošana anamnēzē vai placentas aizture iepriekšējas dzemdībās;
• Ir dzemdes mioma;
• Dzemdētājas vecums > 35 gadi;
• Gaidāmais bērna svars > 4 kg;
• Dzemdību skaits > 3;
• Zemu novietota placenta;
• Asiņošana no dzemdību ceļiem sākoties kontrakcijām;
• Aizdomas par cieši piestiprinātu / ieaugušu placentu.

Latvijā plānotu ārpusstacionāra dzemdību skaits ir ap 1,5% no kopēja dzemdību skaita. Citās Eiropas valstīs, kur plānotas mājdzemdības ir integrētas veselības aprūpes sistēmā, mājdzemdību skaits ir atšķirīgs (Zviedrīja 0.1%, Lielbritānija 2.1%). Vislielākais mājdzemdību skaits Eiropā ir Nīderlandē, ap 13%, ar tendenci mazināties, drošības apsvērumu dēļ. Pētījumi par plānotu ārpus stacionāra dzemdību drošību ir pretrunīgi. Pēc literatūras datiem ārpus stacionāra dzemdības asociējas ar mazāku medicīnisku iejaukšanos skaitu dzemdētājai, bet ar lielāku risku auglim. Plānotās ārpus stacionāra dzemdībās perinatāla mirstība palielinās 2 reizes, bet slikta neiroloģiska iznākuma varbūtība jaundzimušām ir 3 reizes augstāka.

Visbīstamākais dzemdību veids gan mātei, gan bērnam ir neplānotas dzemdības ārpus stacionāra.

Šeit pieejams fails lejupielādei: Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viedoklis par dzemdību vietas izvēli

Literatūras vēres

1. Hutton EK. The Safety of Home Birth. J Obstet Gynaecol Can. 2016;38(4):331-333. doi:10.1016/j.jogc.2016.02.005

2. Ministru kabineta noteikumi Nr.611

3. Planned home birth. Literature review current through: Jul 2020. | This topic last updated: Mar 25, 2020 Vanessa A Barss, MD, FACOGCharles J Lockwood, MD, MHCMNaomi E Stotland, MDEugene Declercq, PhD

4. Cheyney M, Bovbjerg M, Everson C, Gordon W, Hannibal D, Vedam S. Outcomes of care for 16,924 planned home births in the United States: the Midwives Alliance of North America Statistics Project, 2004 to 2009. J Midwifery Womens Health 2014;59:17–27

5. Wax JR, Lucas FL, Lamont M, Pinette MG, Cartin A, Blackstone J. Maternal and newborn outcomes in planned home birth vs planned hospital births: a metaanalysis. Am J Obstet Gynecol 2010;203:243.e1–8. 

6. Worley KC, McIntire DD, Leveno KJ. The prognosis for spontaneous labor in women with uncomplicated term pregnancies: implications for cesarean delivery on maternal request. Obstet Gynecol 2009;113:812–6

2020. gada 13. augustā notika tikšanās ar Veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai pārrunātu nepieciešamās izmaiņas dzemdes kakla vēža skrīningā. Diskusijā piedalījās prof. Dace Rezeberga, dr. Vija Veisa, kā arī Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības vadītāja Dagne Grāvele.

Esam gandarīti dzirdēt, ka Veselības ministres redzējums sakrīt ar mūsējo.
Esam gatavi sadarbībai, lai rastu labākos risinājumus finansējumam un praktiskajām izmaiņām, kuras jāievieš.
Esam par Latvijas sieviešu veselību!

Īsumā par problēmu:
Lai gan dzemdes kakla vēzi var praktiski izskaust, Latvijā aizvien saglabājas augsta saslimstība uz pārējo Eiropas valstu fona ( 19.2/100 000, salīdzinot, Somijā 6.2/100 000, Itālijā 4.6/100 000 (2017 g.).
Latvijā ik gadu ap 200 sieviešu šo diagnozi uzzina, un ap 120 sievietes mirst no dzemdes kakla vēža - slimības, kuru varētu novērst pilnībā!

Lai šo mērķi sasniegtu, Pasaules veselības organizācijas ieteiktie instrumenti ir:

• Efektīvs skrīnings, ar labu skrīninga aptveri, ar augsti jutīgām metodēm;
• Laba CPV vakcinācijas aptvere;
• Efektīva priekšvēža saslimšanu ārstēšana;
• Efektīva invazīva vēža ārstēšana;

"Viena no būtiskām problēmām - Latvijā aizvien kā skrīninga tests tiek lietots zemas jutības padomju laika mantojums, kas neatbilst Eiropas skrīninga kvalitātes vadlīnijām, kam nav iespējama kvalitātes kontrole. Citiem vārdiem - Eiropā mūs nesaprot, jo esam vēsturiski.
Aicinām Veselības ministriju rast finansējumu mūsdienīgām dzemdes kakla vēža skrīninga metodēm un skrīninga izmaiņām (šķidruma citoloģija, HPV testēšana) , kas ļaus saglabāt Latvijas sieviešu veselību un dzīvību!" tā dr. Vija Veisa

Attēlā pirmā no kreisās: VM ministre Ilze Viņķele, prof. Dace Rezeberga, dr. Vija Veisa un Dagne Grāvele

Nacionālais veselības dienests informē, ka no 01.09.2020. no Kompensējamo zāļu saraksta tiek svītrotas zāles Nadroparinum (Fraxiparine 0,3ml šķīdums injekcijām pilnšļircēs) sakarā ar ražotāja iesniegumu par zāļu izslēgšanu no Kompensējamo zāļu saraksta.

Pacientēm ar diagnozēm:

• Venozas komplikācijas grūtniecības laikā (O22.3; O22.9);
• Citur klasificētas slimības, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu (O99.1; O99.4)

Kompensējamo zāļu sarakstā pieejama terapija ar Enoxaparinum.

Straptautiskā ultrasonogrāfijas asociācijas dzemdniecībā un ginekoloģijā (The International Society of Ultrasound in Obstetrics & Gynecology) ielūdz uz "30th Virtual World Congress on Ultrasound in Obstetrics and Gynecology", kas norisināsies no š.g. 16.-18. oktobrim tiešsaistē.

Kongress piedāvā ļoti plašu zinātnisko un izglītojošo programmu, kas ietver jaunākās tendences un atjauninājumus visdažādākajās jomās (magnētiskās rezonanses izmeklējums, mākslīgais intelekts un jaunākās tehnoloģijas, agrīna grūtniecība, auglība un visas anomālijas). Kongresa programmā iekļautas gan tiešraides sesijas, gan praktiskie manipulāciju paraugdemonstrējumi,  gan dažādas meistarklases.
Kongresa oficiālās valodas ir angļu, spāņu, franču un ķīniešu.

Detalizēta kongresa programma pieejama šeit: ISUOG kongresa programma

Kongresa organizatori piedāvā samazinātu dalības maksu ultrasonogrāfijas speciālistiem, ISUOG biedriem un rezidentiem.
Reģistrēties kongresam iespējams šeit: Reģistrēšanās kongresam

Lūgums iepazīties ar kongresa informatīvo prezentāciju: ISUOG Congress presentation

Š.g. 13. jūnijā, plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika) iespēja noklausīties on-line kursu "How to Scan Fetus with Anomaly: Tips, Tricks and Secrets".
Londonas Ultrasonogrāfijas skolas kursi ir izstrādāti, lai atspoguļotu jaunākos sasniegumus ultrasonogrāfijā un fetālajā medicīnā, piedāvājot vismodernāko kursu izvēli par augļa ehokardiogrāfiju, augļa neirosonogrāfiju un agrīnu augļa skenēšanu.
Informācijas par kursu norisi meklējama šeit: Fetal Dysmorphology, Project: 2020-2022
Reģistrēšanās pieejama šeit: Registration