Paliks dzīvības vidū tavs darbīgais gājums,
Jo tik auglīgu mūžu jau neizdzēš riets,
Un caur kokiem un bērniem būs turpinājums
Tai saulainai gaitai, ko beidzi tu iet.
/K. Apšukrūma/
IN MEMORIAM
Dr. med. Anita Caune
(20.07.1930. – 05.12.2019.)
Mūžīgā miera dusā devusies mūsu kolēģe dr. Anita Caune. Ilgadēja Rīgas Dzemdību nama vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Ārstu biedrības godabiedre, pirmā Latvijas čempione kalnu slēpošanā, kaislīga teātra mīle, dziesmu karaliene un lieliska oratore.
“Savāda gan tā mūsu Dieva pasaule, pārpilna ar visu ko, kā nežēlojot pieliets dzīru kauss. Un tajā ne nieka netrūkst – ir prieks, bēdas, laime, nelaime, darbs un mīlestība, ciešanas, nožēla, vientulība... Tā varētu uzskaitīt vēl ilgi, un diez vai tik ātri pietrūktu vārdu. It kā daudz dots, it kā visiem vajadzētu pietikt, bet jautājums vienmēr ir tāds – vai spējam īstajā brīdī ieraudzīt, ko dzīve mums sniedz, pieņemt ar pateicību? Anita to visu ir pratusi visu savu dzīvi – no pašas agras jaunības līdz pat šim brīdim. Viņa bija Latvijas Nopelniem bagātā ārste, dzemdību speciāliste un ginekoloģe, Rīgas Dzemdību nama bijusī galvenā ārste un direktore. Divu dēlu un piecu mazbērnu māte, vecmāmiņa, un vienkārši apburoša, dzīvesprieka un Dieva dotas milzīgas saujas spēka pārpilna sieviete.”
"Pēc skolas beigšanas, lielā brāļa – ārsta Kārļa Krūmiņa mudināta iestājās darbā bērnu traumatoloģijas nodaļā par sanitāri, pēc īsās sanitāra prakses Anita ļoti mērķtiecīgi devās tālāk. Sekoja Medicīnas fakultāte un tad laimīgas sagadīšanās dēļ – Paula Stradiņa slimnīca."
"Beidzot augstskolu viņa bija satikusi savu vīru Gunāru, taču brauciens viņam līdzi komandējumā uz tālo Sibīrijas zemi nesanāca, jo pārāk vilinošs bija piedāvājums strādāt lielākajā Latvijas slimnīcā, kurā izauguši gandrīz visi mūsu ievērojamākie ārsti un profesori un kur vēl tajā laikā strādāja pats medicīnas tēvs – Pauls Stradiņš. Kad daktere Caune runāja par tiem septiņpadsmit Stradiņos aizvadītajiem gadiem, viņas acis spoži mirdzēja. Tie arī bija viņas īstie zeļļa gadi – ordinatora darbs ginekoloģijas un dzemdniecības nodaļās, ne ar ko neatsverama pieredze patstāvīgajās nakts dežūrās, pirmās pašas veiktās operācijas un regulārie komandējumi uz daudzām Latvijas provinču pilsētām."
"Kopš jaunības ārste bijusi apzinīga, zinātkāra un bezgala mērķtiecīga, pati sev nospraudusi arvien augstākus un tālākus mērķus, bezbailīgi īstenojusi tos un savu izturības provi meklējusi arvien grūtāk pieejamā plauktā. Šīs alkas pēc arvien jauna izaicinājuma acīmredzot lika piekrist arī tad, kad republikas galvenais ginekologs profesors Šlindmanis piedāvāja atstāt mīļos, labos Stradiņus un doties pretim jaunai nezināmai dzīvei Rīgas 1. dzemdību namā, pieņemot galvenā ārsta vietnieces medicīniskajā darbā posteni. Sava mūža vislielāko daļu – divdesmit trīs gadus – Anita pavadīja tieši Dzemdību namā, un tas kļuva par otrajām mājām, par lielo rūpju un mīlestības šūpuli, par viņas Olimpa virsotni. Tajos laimīgajos gados tika izdarīts daudz: izveidots jauns, saliedēts kolektīvs, kā teica pati daktere – viena liela un draudzīga ģimene -, uzcelts jaunais Dzemdību nams un neskaitāmas ģimenes aplaimotas ar tik gaidītiem mazuļiem. Vēl tagad tik bieži cilvēki nāca klāt uz ielas, spiežot roku un pateicīgi lūkojās savai dakterei acīs. Un tā ir liela un salda alga par grūto darbu un spēku, kas nežēlojot atdots citiem."
"Daktere Anita Caune ar toreizējo galveno ārstu Daumantu Lūsi atvēra jauno Dzemdību namu un piepildīja savu un savu kolēģu lielo sapni, un, lai arī vēlāk galvenajai ārstei un direktorei darba ar katru dienu kļuva tikai vairāk, viņa nekad nepārtrauca savu tiešo ārstes darbu. Laiku prasīja ārī ārzemju komandējumi un sabiedriskais darbs."
Dr. Anita Caune: “Lai cik stipri mūs mīl, lai cik dāsni dzīve mūs apvelta, katram pienāk tāds brīdis, kad paliec viens ar pasaules nežēlību un nodevību. Tad raud tava dvēsele, un itin neviens tev nespēj palīdzēt, kā tikai tu pats. Tās ir katra cilvēka melnās stundas, kas jāiztur, nedrīkst sabrukt un noslēgties sevī, nedrīkst sākt ienīst un pazemoties. Tas, kurš to ir spējis, ir uzvarējis sevi un lielo tukšumu, un tam cilvēkam vairs ne no kā nav jābaidās.””
Atvadīšānās no Dr.med. Anitas Caunes notiks Rīgas Krematorijā (Varoņu iela 3A, Rīga) , 13. decembrī, plkst. 15:00!
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, radiem, draugiem un kolēģiem!
Avots: "Latvijas Ārsts", Kolēģa portrets: "Laimīgs cilvēks, kas piedzimis svētdienā", aut.: L. Miķelsone.
