­

Asociācijas kopsēde ar Latvijas Endokrinologu asociāciju, 02.12.2022.

Latvijas Endokrinologu asociācija

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija

aicina uz kopsēdi

2022.gada 2. decembrī plkst. 14.00

“Medbaltica” izstādes ietvaros izstāžu centrā “Ķīpsala”

“Aktuāli jautājumi ginekologiem un endokrinologiem”

 

14.00 - 14.05    Ievads. Dr. Una Gailiša, Latvijas Endokrinologu asociācijas prezidente
                          Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente

14.05 – 14.35    “Metformīns un sievietes veselība” - Dr. med. Kristīne Ducena, endokrinoloģe, LU MPII ārstu prakse

14.35 – 14.45    Jautājumi un diskusija

14.45 – 14.55    Kompānijas "Merck Serono" aktualitātes

14.55 - 15.35    “Augļa labsajūtas mērījumi gestācijas diabēta pacientei - vārds prenatālās diagnsotikas speciālistam” - Asoc.prof. Natālija Vedmedovska, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, speciāliste ultrasonogrāfijas diagnostikā

15.35 – 15.45    Jautājumi un diskusija

15.45 – 15.55    "Orivas" kompānijas aktualitātes

15.55 – 16.25    Kafijas pauze

16.25 – 16.55    “Hiperprolaktinēmija” - Dr. Natālija Fokina, endokrinoloģe, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, MS "ARS"

16.55 – 17.05    Jautājumi un diskusija

17.05 – 17.35    “Svarīgākais par menopauzes hormonu terapiju”  -  Dr. Dace Matule, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, speciāliste ultrasonogrāfijas diagnostikā, “MM ginekoloģijas privātklīnika”, MS “ARS”

17.35 – 17.45    Jautājumi un diskusija

Multidisciplināra konference "Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītās slimības", 11.11.2022.

 
Multidisciplināra konference 
"Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītās slimības"
2022. gada 11. novembris, plkst. 13:00 
Rīgas Stradiņa universitātes Aula
 
 
Organizē: Dzemdes kakla vēža izglītības fonds, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Kolposopijas biedrība
 
Lai reģistrētos konferencei, lūgums aizpildīt anketu: Reģistrācijas anketa

 

"Dzemdes kakla vēzi var novērst"

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus. 

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa. 

 

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

 

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību. 

 

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir? 

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

 

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule? 

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

 

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot. 

 

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

 

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

 

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi. 

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

 

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Sirsnīgi sveicam!

Dr. Lāsma Līdaka 2022. gada 26. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē aizstāvēja promocijas darbu “Policistisko olnīcu sindroms pusaudzēm – starppaaudžu, ģenētiskie, dzīves kvalitātes un negausīgas ēšanas aspekti".
 
Lepojamies un vēlam panākumus arī turpmāk!
 

Profesore Dace Rezeberga: pēc 50 gadiem aug risks saslimstībai ar dzemdes kakla vēzi

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga.

Viņa akcentē, ka šogad sievietēm pēc 30 gadiem skrīningā ieviests jauns algoritms. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

 

Kāda ir loma dzemdes kakla vēža skrīningam?

Ar slimību skrīningu saprotam liela cilvēku skaita izmeklēšanu, meklējot slimību, kurai vēl nav klīniskas izpausmes, kura ir bieži sastopama, kuras atklāšanai ir pieejamas jutīgas diagnostikas metodes un kuru var veiksmīgi ārstēt. Izmeklējumus veic ar regulāru laika intervālu, atbilstošas iedzīvotāju kategorijas uzaicinot veikt izmeklējumus. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā  meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas  vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst. Sievietes ar vēstules palīdzību Nacionālais veselības dienests uzaicina veikt testus, tādējādi mēģinot atrast visas sievietes populācijā, kurām ir risks saslimt vai jau ir sākušās priekšvēža pārmaiņas. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka principā šo slimību globāli var pieveikt, un, protams, ne gluži līdz nulles līmenim, bet mērķis būtu četri no 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā mums ir pieejami abi šie profilakses virzieni, un tas būtu diezgan iespējams – ir jāvakcinē meitenes un zēni ar CPV vakcīnu un sievietēm jāpiedalās skrīninga programmā – jāņem skrīninga vēstule un jādodas nodot skrīninga tests pie ginekologa, ģimenes ārsta vai vecmātes.

 

Kā jūs komentētu tendenci atlikt grūtniecību uz 40 gadu vecumu?

Šādas tendences ir vairāk attīstītajā pasaulē, kur sieviete var kontrolēt savu ķermeni un plānot savu dzīvi, un pastāv tendence bērnu dzemdēšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdzīgi arī Latvijā. Es neteiktu, ka tie būtu 40 gadi, bet mātes vecums ar katru gadu pieaug, 2021.gadā vidējais mātes vecums Latvijā bija 30,2 gadi, un šī līkne ir ar augšupejošu tendenci. Jaunās sievietes labprāt izglītojas, tad veido karjeru, un tikai pēc tam plāno savu ģimeni. Otra tendence ir tāda, ka cilvēkiem ir mazāk bērnu kopumā. Protams, ja sieviete izvēlas dzemdēt bērniņu vecākos gados, tad ir jārēķinās ar to, ka, pirmkārt, grūtniecība var neiestāties uzreiz, tiklīdz viņa vēlas, īpaši pēc 35 gadu vecuma samazinās auglības potenciāls, un, otrkārt, arī pārciestās vai hroniskās kaites, kas saistītas ar aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura vielmaiņas traucējumu, var atstāt iespaidu uz grūtniecības iestāšanos vai norisi. Bet dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, tad, pat ja ir sākušās pārmaiņas, kas vēl nav vēzis, pilnībā var saglabāt reproduktīvo funkciju. 

 

Svarīgi nebaidīties un savlaicīgi noskaidrot?

– Reizēm, ja piemin vārdu vēzis, iestājas bailes, un labāk, šķiet, šo diagnozi nezināt un kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Bet dzemdes kakla vēža kontekstā tiešām, atšķirībā no pārējiem skrīningiem – kolorektālā vai krūts vēža skrīninga, kur atklāj jau esošu vēzi, mēs atrodam slimību priekšvēža stadijā, kad ļaundabīgā saslimšana vēl nemaz nav attīstījusies. Lai vakcinācijas un skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām, ir jābūt augstai iedzīvotāju iesaistei. Vakcinācijas aptverei vajadzētu būt ap 90%, bet mums ir tikai ap 60%. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir pat ļoti zema – pagājušajā gadā ir bijuši 35%, kas nozīmē, ka atsaucās tikai 35% no tām sievietēm, kam vajadzēja veikt šo izmeklējumu. Varbūt Covid ierobežojumi spēlēja savu lomu, jo 2022.gada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība ir krietni uzlabojusies. Vēža saslimstības statistika ir nežēlīga, un situācija Latvijā, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, ir slikta. Mēnesī atklāj apmēram 20 jaunus gadījumus ar dzemdes kakla vēzi, un diemžēl liela daļa no tiem jau ir vēlīnā stadijā, kas nozīmē, ka sievietes ilgstoši nav nākušas pie ginekologa un nav piedalījušās skrīninga programmā. Apmēram 10-12 sievietes no šīs slimības katru mēnesi nomirst. Daudzas saslimušās un arī nomirušās ir salīdzinoši jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, un katrs darbspējīgs cilvēks ir liela vērtība. Tās, protams, ir arī izmaksas veselības aprūpei, jo vēža ārstēšana ir dārga. 

 

Kādā vecumā biežāk var attīstīties dzemdes kakla vēzis?

– Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet jauna sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas. Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumi tās var atrast. Šeit redzam, kāda nozīme ir tam, ka sievietes piedalās skrīningā. Latvijā esam izpētījuši, ka sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīningā, tādējādi radot risku, ka attīstīsies slimība.  Svarīgi ir rūpēties par savu veselību visa mūža garumā. Sava atbildība par sieviešu iesaistīšanos skrīninga programmās ir arī ģimenes ārstiem, kuriem ir pieeja datu bāzēm un vajadzētu sekot savā praksē pierakstītajām sievietēm, vai ir piedalījušās skrīningā. Ģimenes ārsti varētu atgādināt par tādu vajadzību savām pacientēm. Man šķiet, ka šis instruments nav līdz galam izmantots, un sieviešu iesaiste skrīninga programmās varētu būt viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijeim. Un ģimenes ārstam ir iespēja atjaunot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, ja tā nav saņemta vai ir nozaudēta.

 

Cik bieži jāapmeklē ginekologs pēc 45 gadu vecuma, kad sākas menopauze un vai tajā arī jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

– Kopš šī gada 1. jūlija mēs esam mainījuši testa veidu sievietēm vecumā pēc 30 gadiem. Zinātne meklē efektīvākos skrīninga testus. Jaunām sievietēm, kad cilvēka papilomas vīruss ir bieži sastopams, kā izmeklēšanas metode paliek šķidruma citoloģija, bet sievietēm pēc 30 gadiem savukārt jau tiek meklēta cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja nav šī vīrusa, vēzis nevar attīstīties. Ja pieļauj, ka sieviete pēc šī negatīvā testa inficējas ar vīrusu, patoloģiskais process attīstīsies lēni, tāpēc nākošais uzaicinājums uz skrīningu tiks sūtīts pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja atrod cilvēka papilomas vīrusu, tad nākamais solis ir aprakstīts algoritmā, sievieti nosūta uz kolposkopiju jeb tajā pašā izmeklējamajā materiālā, kurā noteica vīrusu, var mikroskopā izmeklēt arī dzemdes kakla šūnas. Pēdējā cilvēka papilomas vīrusa analīze sievietes mūžā paredzēta 65 gadu vecumā pie noteikuma, ja iepriekšējie testa rezultāti ir bijuši neizmainīti. Varbūtība, ka sieviete vēlīnā menopauzē inficējas, tad paiet vēl desmit gadu, un viņai attīstās vēzis, ir arvien mazāka, ja testi pirms tam ir bijuši normāli. Menopauzes vecums vidēji ir 51-52 gadi visās populācijās. Tas ir mēnešreižu iztrūkums gada laikā, kas nozīmē, ka sievietei ir iestājusies menopauze. Vajadzība apmeklēt ginekologu ir arvien retāka, un būtu jānāk tikai tad, ja ir sūdzības. Sievietes, kas rūpējās par savu veselību, iet pie ginekologa, kurš to iesaka reizi gadā. Es teiktu, ka varbūt tomēr nav katru gadu jāiet, ja sieviete ir vesela un ar stabilām partnerattiecībām. Bet ir jābūt sapratnei par dažādiem simptomiem, kuru gadījumā jāapmeklē ginekologs. Biežākie iemesli menopauzē, kad sievietei jāgriežas pie ārsta ir maksts izdalījumi, blakus orgānu darbības traucējumi, noslīdējums, urīna nesaturēšana, onkoloģiskas saslimšanas (citiem dzimumorgānu vēžiem nav skrīninga), seksuāla disfunkcija. Ir vesela rinda ginekoloģisko patoloģiju, kas sievietēm raksturīgas reproduktīvajā periodā un kas menopuzes laikā iet mazumā – endometrioze, dzemdes mioma – nav hormonālās cikliskās pārmaiņas, slimības regresē. Sievietei reproduktīvā veselība ir svarīga arī menopauzē. Manuprāt, menopauzē reproduktīvā veselība ir atstāta novārtā, un arī par to ir jārunā.

 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv


Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

 

Sirsnīgi sveicam 70 gadu jubilejā dr. Daci Melku!

Dr. Dace Melka ir pagājušā gadsimta spožākā ginekologa dr. Ērika Melka meita, kas savu profesionālo dzīves ceļu gājusi tēva pēdās. Vairāk kā 37 savus dzīves gadus veltījusi ginekoloģijas un dzemdniecības jomai, kļūstot par vienu no Latvijas operatīvās ginekoloģijas korifejiem. "Esmu visu sevi atdevusi pacientēm. Strādājot medicīnā, tu sev nevari būt vistuvākā, - tā nekad nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids...Bet man prieks, ka pecientes to saprot un pavelkas. Jo tikai tad, kad paciente man absolūti uzticas un es viņu izjūtu, ir labs ārstēšanas iznākums." - tā dr. Melka intervijā Ievas Veselībai 2018.g.

 

No sirds sveicam Dr. Daci Melku skaistajos svētkos!

 

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!
/Ā.Elksne/

 

 

 

 

Noslēdzies 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress

24. septembrī ar zinātnisko sesiju "Mūsdienīga ginekoloģisko pacienšu aprūpe" un svinīgu grāmatas atklāšanu "Asociācijai 30" noslēdzās 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongres!

Asociācijas biedrus un lūgtos viesus uzrunāja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa, Latvijas Ārstu Biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.
Par muzikālo noskaņu rūpējās Kaspars Zemītis, Elza Rozentāle un Rūdolfs Bērtiņš.

 

Foto galerija 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, 23. septembris, 2022.

9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, 22.-24.09.2022.

No 2022. gada 22.-24. septembrim norisināsies 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kas tiek organizēts 9. Latvijas Ārstu kongresa ietvaros (no 21.-24.09.2022.) "ATTA CENTRE", Krasta iela 60, Rīga.

Vairāk par kongresa norisi, reģistrēšanos un kongresa dienas kārtību: www.arstukongress.lv
Lai reģistrētos kongresam: http://www.arstukongress.lv/registresanas (reģistrēšanās platforma ir kopīga gan Latvijas Ārstu, gan Ginekologu kongresam)
 
 
PROGRAMMA

22.09.2022.

09:00-14:30  Meistarklase Iegurņa pamatnes ķirurģija

Prof. Revaz Botchorishvili, Clermont- Ferrand, Francija sadarbībā ar Latvijas Jūras medicīnas centru; tiešsaistes translācija no operāciju zāles
Koordinatori : Antons Babuškins, Jana Žodžika, Zane Grabe

Moderators in Latvian Maritime Medicine Center - Antons Babuškins, MD
Moderators in ATTA conference center Dace Melka, MD, Rita Zarembina, MD

9.00 – 9.20  Welcome word

9.20 – 9.30  1st patient presentation

9.30 – 11.30  Live surgery – Pelvic organ prolapse (POP) in young woman. Laparoscopic sacrocolpopexy with preservation of the uterus – Prof. Revaz Botchorishvili

Parallel stream: Live surgery  - Pelvic floor reconstruction by coloproctologist -  Kaspars Snipe, MD, Darija Soldatenkova, MD

11.30 – 12.10 Q&A session and discussion

12.10 – 12.20  2nd patient presentation

12.20 – 14.00 Live surgery – POP early recurrence after laparoscopic sacrocolpopexy- Prof. Revaz Botchorishvili

13:30-14:30 LUNCH

14:30-15:30 Science session Pelvic Floor Dysfunction. A Modern Multidisciplinary View
Hall C, Moderators: Sanda Reinika, MD, Jurģis Vītols, MD

14.30 – 15.00  Fizioterapeite Signe Beķere "Physiotherapist – physical evaluation of pelvic floor. Non-surgical strategies of pelvic floor strengthening" 

15.00 – 15.30  Ligita Jokubkiene, MD, PhD, Skåne University Hospital, Malmö, Sweden "The role of ultrasound in evaluation of pelvic floor dysfunction"

15:30-16:00  SHORT BREAK

16:00-18:30  Science session (continued) Pelvic Floor Dysfunction. A Modern Multidisciplinary View. Hall CModerators: Antons Babuškins, MD, Zane Grabe, MD

16.00 – 16.15  Vita Melne, MD "Pelvic floor dysfunction and urinary incontinence – from urologist perspective" 

16.15 – 16:30  Zane Grabe, MD “Pelvic organ prolapse in women: Diagnostic evaluation of these challenging conditions”

16.30 – 17.00  Kaspars Snipe, MD  "Pelvic floor dysfunction – from proctologist perspective. When to worry? When to treat?"

17.00 – 18.00  Professor Revaz Botchorishvili, Clermont-Ferrand  "Modern trends in POP surgery. Where do we go? Tips’n’tricks in changing paradigm"

18.00 – 18.30. Discussion

18.30 – 18.35. Closing remarks

 

23.09.2022.

09:00-11:00  Zinātniskā sesija USG diagnostika dzemdniecībā un ginekoloģijā

Sēdi vada asoc. prof. Natālija Vedmedovska, Dr. Dace Matule

09:00-09:05 Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: Atklāšana

09:05 - 09:20  Asoc. prof. Natālija Vedmedovska "Prenatālās diagnostikas evolūcija – zinātne un māksla"

09:20-09:40 Dr. Ieva Grīnfelde "Retas slimības prenatālajā periodā"

09:40-10:00 Dr. Dace Matule "Kā kļūt par labu ultrasonogrāfijas speciālistu?"

10:00-10:20 Dr. Liene Korņejeva "Apstiprināta ģenētiskas slimības diagnoze  - nozīme pacientam, ģimenei, sabiedrībai"

10:20-11:00 Zinātniskie ziņojumi

10:20 – 10:30  Dr. Ija Lisovaja “Virtuālās realitātes simulācija rezidentu apmācībā – projekta “Metaboloma, biomarķieru un ultrasonogrāfijas parametru loma veiksmīgas dzemdību indukcijas prognozēšanai” ietvaros
Līdzautori: Dr. Laura Rācene, dr. Līva Ķīse, Dr.med. Dace Rezeberga, Dr.med. Anda Ķīvīte- Urtāne, dr. Zane Rostoka; Dr.med. Natālija Vedmedovska

10:30 – 10:40 Dr. Līva Ķīse “Grūtniecības trešajā trimestrī veikto dzemdes kakla elastogrāfijas mērījumu saskaņotības analīze starp mērījumu veicējiem ar atšķirīgu pieredzi ultrasonogrāfijas metodē”
Līdzautori: dr. Laura Rācene, Rezidente Zane Rostoka, Rezidente Violeta Bule, Rezidente Beāte Sārta, Rezidente Agnija Vecvagare, Rezidente Ieva Pitkēviča, Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne, Dr.med.. Dace Rezeberga, Dr.med. Natālija Vedmedovska

10:40 – 10:50 Rezidente dr. Jūlija Tarasova “Augļa augšana, hemodinamikas parametri un perinatāli iznākumi pēc Covid-19 infekcijas grūtniecības laikā” 
Līdzautori: Dr.med. Natālija Vedmedovska; dr. Santa Markova; Santa Tenberga

10:50 – 11:00  Dr. Anna Kornete “Augļa sakrokokcigeālā teratoma: klīniskā gadījuma apraksts”
Līdzautori: Dr.med. Natālija Vedmedovska; dr. Diāna Bokučava

 

11:30-13:30  Zinātniskā sesija Antenatālā un dzemdību aprūpe Latvijā

Sēdi vada: asoc. prof. Anna Miskova, Dr. Vija Veisa

11:30-11:50 Prof. Dace Rezeberga "Antenatālās un dzemdību aprūpes rādītāji"

11:50-12:05 Dr. Maira Jansone "Ķeizargriezienu skaits kā aprūpes kvalitātes rādītājs – situācija Latvijā"

12:05-12:25 Asoc.prof. Anna Miskova "Kā uzlabot grūtniecības iznākumu?"

12:25-13:30 Zinātniskie ziņojumi

12:25 – 12:35 Inese Bļodniece “Perinatālās mirstības analīze – Latvijas lielākās perinatālās aprūpes iestādes pieredze” 
Līdzautori: Prof. Dace Rezeberga, dr. Santa Markova, Dr.med. Anna Miskova

12:35 – 12:45 Dr. Margarita Puķīte “Problēmu analīze dzemdniecības un ginekoloģijas jomā Latvijā laika periodā no 2017. gadam”
Līdzautori: Dr. Anita Slokenberga, ārsta palīgs Miķelis Puķītis

12:45 – 12:55  Dr. Anna Kornete “Mātes aptaukošanās ietekme uz grūtniecības un dzemdību norisi”
Līdzautori: Rezidente Līga Kornete, dr.med. Anna Miskova

12:55 – 13:05  Dr. Karlīna Elksne “Grūtniece vegāne – vai izaicinājums ginekologa praksē?” 
Līdzautori: Rezidente Alise Škapare, vecmāte Edīte Domaševa, vecmāte Anna Rijkure-Avrameca, Vecmāte Monta Mūrniece

13:05 – 13:15  Dr. Diāna Andžāne “Intraoperatīvo faktoru ietekme uz pēcdzemdību septisko komplikāciju attīstību”
Līdzautori: Dr.med. Anna Miskova, Antra Krone, dr. Santa Markova

13:15 – 13:25  Dr. Zane Krastiņa “Augļa ārējais apgrozījums – efektivitāte un tās ietekmējošie faktori, dzemdību iznākums un komplikācijas”
Līdzautori:Velta Purviņa

13:25 – 13:35 Rezidente dr. Patrīcija Bīlande “Spontāna dvīņu grūtniecība un abpusēja ķeizargrieziena operācija uterus didelphys gadījumā”
Līdzautori: Dr. Evita Lapšāne, Rezidente Laine Beķere, dr. Inga Vēvere, dr. Ieva Ramane, dr. Margarita Vasjutenko 

13:30-14:30  PUSDIENAS

 

14:30-15:30  Diskusija: Dzemdību palīdzība šodienas Latvijā - uz pacienti centrēta aprūpe 

Moderatore: prof. Dace Rezeberga
Diskusijas dalībnieki:

- Veselības ministrs Daniels Pavļuts 
- Vecmāšu asociācijas pārstāves: asociācijas valdes locekle Dagnija Štrausa un P.Stradiņa KUS dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Signe Irša 
- Ginekologu asociācijas pārstāves: prezidente Dr. Vija Veisa, Jūrmalas Dzemdību nodaļas vadītāja Jolanta Bārbale-Mālniece
- Klīniskais un veselības psihologs, darba un organizāciju psihologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu drošības konsultants Reinis Upenieks

Diskusijā apskatītais jautājums ir pacienta gaidas PVO pacientu centrētas dzemdību aprūpes kritēriju kontekstā un veselības aprūpes profesionāļu/sistēmas spēja šīs gaidas piepildīt. Diskusijas uzdevums būtu nospraust turpmākās darbības pacienta centrētas aprūpes uzlabošanai dzemdībās Latvijā.

 

15:30-16:00  PAUZE

16:00-18:30  Zinātniskā sesija Aktuālais onkoginekoloģijā. Sēdi vada: asoc. prof. Jana Žodžika, Dr.med. Ronalds Mačuks

16:00-16:15 Dr. med. Ronalds Mačuks "Paradigmas maiņa onkoginekoloģijā pēdējos 5 gados"

16:15-16:30 Dr. Kristīne Pčolkina "Dzemdes kakla vēža eliminācija – cik tālu esam Latvijā?"

16:30-16:50 Sandra Van Dijk, MD (Nīderlande) "Primāra CPV testēšana – Nīderlandes pieredze"

16:50-17:00 Diskusija

17:00-17:20 Dr. med. Ilvars Siliņš (Zviedrija) "Mūsdienīga olnīcu vēža ārstēšana"

17:20-17:40 Prof. Viola Heinzelmann-Schwarz (Šveice) 
"Why  ESGO accredited ovarian cancer surgery center is necessary in Latvia?"

17:40-18:00 Dr. med. Jekaterina Vasiļjeva (Vācija) "Kvalitātes kontroles kritēriji onkoloģisko pacienšu aprūpē Vācijā"

18:00-18:15 Diskusija

 

 

24.09.2022.

Plenārsēde “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”

Vada: prof. Aivars Lejnieks, asoc. prof. Aleksejs Derovs

10:00-10:20 Kongresa rezolūcijas apstiprināšana

10:20-10:30 Ārstu un farmācijas rūpniecības saskarsmes ētikas principu memorands

10:30-11:00. Prof. Uga Dumpis "Antimikrobiālā rezistence. Nākotnes perspektīva"

11:00-11:30. Dr. Ainis Dzalbs "Ģimenes medicīnas attīstības redzējums Latvijā: menedžera tips vai multidisciplinārs piegājiens?"

 

11:30-12:00  PAUZE

 

12:00-14:30  Zinātniskā sesija Mūsdienīga ginekoloģisko pacienšu aprūpe

Sēdi vada: asoc. prof. Jana Žodžika, prof. Gunta Lazdāne

12:00-12:20 Prof. Gunta Lazdāne "Reproduktīvās veselības rādītāji Latvijā"

12:20-12:40 Dr. Lāsma Līdaka "PCO sindroma aspekti"

12:40-14:00  Zinātniskie ziņojumi 

12:40-12:50 Dr. Līga Puksta – Gulbe “Retrospektīva vulvas vēža ķirurģiskās ārstēšanas, ar tai sekojošu audu plastiku, analīze Latvijas Onkoloģijas centrā”
Līdzautori: Dr.Androniks Mitiļdžans, dr. Aksana Evart, dr. Guļmira Van Lūbeka, dr. Arta Spridzāne

12:50 – 13:00  Rezidente dr. Ieva Pitkēviča “Ģimenes ārstu, vecmāšu un ginekologu, dzemdību speciālistu zināšanas par dzemdes kakla vēža skrīningu un loma tā īstenošanā”
Līdzautori: Dr. Elizabete Pumpure, med.studente. Elvita Penka, med. Studente Marika Daila Birzniece, dr.med. Dace Rezeberga, dr.med. Jana Žodžika

13:00 – 13:10 Dr. Ieva Briedīte “Sievietes veselība Covid-19 laikā – secinājumi ginekologiem”  Līdzutori: PhD Anda Ķīvīte-Urtāne, PhD Gunta Lazdāne, PhD Dace Rezeberga, PhD Solvita Olsena, PhD Ināra Kantāne, dr. Elizabete Pumpure, dr. Ieva Pitkēviča, Marta Laura Graviņa, Darja Mihailova

13:10 – 13:20 Dr. Vija Veisa “Aborts Latvijā 2022. gadā atjaunināto Pasaules Veselības Organizācijas rekomendāciju kontekstā”  
Līdzautori: Īrisa Zīle-Velika, Prof. Dace Rezeberga

 

13:20 – 13:30 Med. Studente Evija Laizāne “Intīmā partnera vardarbības prevalence un tās ietekme uz reproduktīvo veselību sievietēm, kurām tiek pārtraukta grūtniecība” 
Līdzutors: Dr.med. Jana Žodžika

 

13:30 – 13:40 Dr. Natālija Bērza “Augsta riska cilvēka papilomas vīrusa prevalence Latvijas sieviešu populācijā”
Līdzutori: Dr.med. Jana Žodžika, dr. Ilva Pole, Alise Čurkste, dr. Irina Lukajanova, , dr. Alise Čurkste, dr. Irina Lukajanova, Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne

 

13:40 – 13:50 Med.studente Arta Bērziņa “Nedzirdīgo un vājdzirdīgo sieviešu pieredze un pacienšu profils ginekoloģijā un dzemdniecībā Latvijā” 
Līdzutori: Dr.med. Anna Miskova, dr. Žanis Bordo

 

13:50 – 14:00 Dr. Kristians Šušpanovs “Analgēzijas efektivitāte pēc transversus abdominis plane, nervus ilioinguinalis un nervus hypogastricus blokāžu kombinācijas pēc laparotomiskām histerektomijām”
Līdzutori: Dr. Natālija Jarocka-Jemeļjanova, Dr. Sergejs Grigorjevs, Dr. Nellija Lietuviete, Dr. Zane Grabe, Dr.med. Jana Žodžika, Dr. Ella Ņesterenko, Asoc.prof. Agnese Ozoliņa

 

14:00 – 14:20  Asoc. prof. Jana Žodžika "Mūsdienīga ginekoloģisko pacienšu aprūpe" 

Sabiedrības varā ir novērst dzemdes kakla vēzi

Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru ir iespējams novērst gandrīz pilnībā, jo jau sen ir zināms, ka tā galvenais izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV).  Izmantojot profilaktiskos pasākumus ir iespēja izteikti samazināt saslimstību ar CPV izraisītām saslimšanām un panākt, ka dzemdes kakla vēža sastopamība Latvijā nebūtu divreiz lielāka nekā vidēji Eiropā. 

Vakcinācija pret CPV izteikti samazina inficēšanās iespēju. Bet dzemdes kakla vēža skrīnings ļauj atklāt šūnu izmaiņas vēl priekšvēža stadijā, kas ir viegli un veiksmīgi ārstējamas. Par to intervijā pastāstīja Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Viņas vadītās organizācijas sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir sākušas ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”. Akcijas mērķis ir saprotami un skaidri informēt sabiedrību par CPV un tā izraisītām saslimšanām, izskaidrot par iespējamiem profilakses pasākumiem, kas var novērst inficēšanos ar šo vīrusu, kā arī par sekundāro profilaksi – dzemdes kakla vēža skrīningu.

Kas ir dzemdes kakla vēzis? Kā tas rodas un kādus draudus rada? 
– Tā ir ļaundabīga dzemdes kakla saslimšana, kas 99% gadījumu attīstās cilvēka papilomas vīrusa infekcijas rezultātā. Šī infekcija sabiedrībā ir bieži sastopama, vienādi bieži sievietēm un vīriešiem. Inficēšanās visbiežāk notiek seksuāla kontakta laikā, retos gadījumos arī sadzīvisku kontaktu vai medicīnisku manipulāciju gadījumā. Inficētām personām, lielākajai daļai, t.i., ap 90%, vīruss izzūd divu gadu laikā, tomēr pārslimošana neaizsargā cilvēku no jaunas CPV infekcijas. Katra inficēšanās epizode var radīt risku saslimšanai – ne tikai dzemdes kaklā, bet arī citur – makstī, vulvā, dzimumloceklī, anālajā rajonā, mutes/rīkles dobumā. 

Kādiem mērķiem un vajadzībām tika radīts Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds? 
– Lielais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā. Mūsu valstī, diemžēl, saslimstības rādītāji ir ārkārtīgi augsti. Kā jau nosaukumā teikts, tas ir izglītības fonds, un galvenais mērķis ir izglītot, pirmkārt, ārstniecības personas, kas ikdienā piedalās dzemdes kakla priekšvēža diagnostikas un ārstēšanas procesā. Tie nav tikai ginekologi, bet arī vecmātes, ģimenes ārsti, laboratoriju ārsti, ķirurgi, otorinolaringologi, kā arī citi speciālisti. Kā jau iepriekš minēju, tad cilvēka papilomas vīruss ietekmē ne tikai atsevišķus ginekoloģiskus orgānus, bet arī citus. 

Tāpat mērķis ir regulāri informēt profesionāļus par jaunākajām rekomendācijām, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī veicināt to izmantošanu.

Latvijā šobrīd ir pieejama pasaulē atzīta dzemdes kakla vēža skrīninga programma. Mēs izmantojam specifiskākas un ticamākas diagnostikas metodes, lai efektīvāk un precīzāk atklātu dzemdes kakla vēža gadījumus agrīnā vai priekšvēža stadijā, kad ārstēšana ir vienkārša un ātra.

Un sabiedrības informēšanas mērķis ir panākt lielāku izpratni tieši par dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem, jo ar to viss sākas – ja sieviete nesaprot, kāpēc viņai ir jāveic šis skrīninga izmeklējums, vai nesaprot, kāpēc jāvakcinē bērni pret CPV infekciju, tad CPV izraisītās saslimšanas ir neizbēgamas. Mērķa izskaust dzemdes kakla vēzi sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās skrīningā un vakcinācijas programmā. Dalība šajos sabiedrības veselībai svarīgajos pasākumos ir sieviešu un meiteņu vecāku izvēle un atbildība visas sabiedrības priekšā.

Ir zināms, ka maziem bērniem vīruss nedraud ar ļaundabīgu saslimšanu, bet kādas ir profilakses iespējams bērniem un kādas ir risku atšķirības vecuma grupās?

– Ja runājam par primāro dzemdes kakla vēža profilaksi, tad tā ir vakcinācija pret CPV. Kopš 2010. gada Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, ieskaitot, ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un no šā gada 1. janvāra arī zēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem, ieskaitot. Vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā jeb sievietes ārējos dzimumorgānos, dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

Vislielākais risks inficēties ar CPV ir gados jauniem cilvēkiem, uzsākot dzimumattiecības. Tāpēc arī vakcinācija ir rekomendējama ap 12 gadu vecumu. Tas nenozīmē, ka vakcīnas saņemšanai ir kāds vecuma ierobežojums. Es domāju, ka mēs visi gribam, lai medikamenti un vakcīnas darbojas pēc iespējas efektīvāk, tāpēc, jo savlaicīgāk šī vakcīna tiek saņemta, jo mazāka ir iespēja vīrusa infekcijai. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka vakcinēties pret vīrusu drīkst jebkurā vecumā, sākot no 12 gadiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, jau no 9 gadu vecuma.

Salīdzinājumā ar citiem vēža paveidiem šeit tiek meklētas vēl pirmsvēža pārmaiņas, kuras atklājot un ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut. Tas ir skrīnings, kas sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem Latvijā ir pieejams jau kopš 2009.gada. Patlaban skrīnings notiek divās daļās. 25 līdz 30 gadus vecām sievietēm šūnu analīze jeb citoloģiskā izmeklēšana tiek veikta kā pirmā, un, ja analīžu rezultātos netiek konstatētas novirzes no normas, tad nākošā šāda uztriepe ir jāveic pēc trim gadiem. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem kā primāro pārbaudām tieši CPV klātbūtni. Ja sievietei netiek atrasti augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas var izraisīt priekšvēža vai vēža saslimšanu, tad nākošo šādu uzaicinājumu ierasties uz skrīninga pārbaudi sieviete saņems pēc pieciem gadiem, kas ir drošs laika periods. Veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, mēs pārsvarā atklājam pirmsvēža pārmaiņas, kuras ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut.

Tātad, ja visas sievietes skrīninga vecumā būtu atbilstoši izmeklētas, vai šo vēzi varētu izskaust kā tādu pilnībā?
– Tas tiešām ir iespējams. Tas ir redzams valstīs, kurās ir augsti vakcinācijas aptveres un skrīninga atsaucības rādītāji. Diemžēl Latvijā statistika ir bēdīga, jo vidēji dzemdes kakla vēzi atklāj 26 no 100 000 sievietēm, bet, piemēram, Austrālijā, kur jau vēsturiski ir pieņemts veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī ir ļoti augsti vakcinācijas aptveres radītāji jauniešiem, dzemdes kakla vēzi sastop 7 no 100 000 sievietēm. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Eiropā vidēji ir 13 uz 100 000, tātad mums ir divreiz vairāk! Bēdīgi!

Tāpēc tiek attīstīts fonds, organizētas kampaņas ar lielu aktivitāti no speciālistu puses cīņā ne tikai ar saslimšanu, bet par iespēju saņemt efektīvākas vakcīnas, veiksmīgāku skrīninga programmu. Mērķis ir izskaust ļaundabīgu saslimšanu, kas, no citu valstu pieredzes skatoties, tiešām ir iespējams.

Mums vēl ļoti daudz ir tādu pacientu, kas ar lepnumu pastāsta, ka nekad nav vērsušies pie ārstiem, nekad neesot slimojuši, bet, kad konstatē ļaundabīgu saslimšanu, tā jau ir ielaistā stadijā, un bieži vien ārstēšana vairs nav iespējama. 

Kā skrīningu ietekmējusi COVID pandēmija?
– Domāju, tāpat kā jebkuru citu sfēru. 2020. gadā bija vērojams samazinājums sieviešu atsaucībā izmantot skrīninga iespējas. Ja pirms tam statistiski skrīninga atsaucības rādītāji bija ap 40%, tad 2020. gadā samazinājās nedaudz virs 30% un 2021. gadā skrīninga atsaucības rādītājs mazliet pieaug. Bet vēl joprojām nav tā, ko mums vajadzētu sasniegt. 

Kāpēc tiek rīkota kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”? Kādi ir tās mērķi? 
– Kampaņas nosaukums ir papildināts ar motivējošu aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”, kas ir līdzeklis, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi. Mērķis tātad ir izskaust šo saslimšanu vispār. 

Ir nepieciešams informēt sabiedrību par šo saslimšanu un, attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, atgādināt, ka tas ir vienīgais vēzis, kur gandrīz 99% ir zināms izraisītājs - tas ir vīruss, un pret šo vīrusu ir vakcīna – droša, efektīva un ļoti labi izpētīta. Ja izmantosim visus pieejamos profilakses pasākumus, tad ir iespēja, ka nākošās paaudzes varēs aizmirst par dzemdes kakla vēzi. Tas arī ir galvenais iemesls kampaņai, jo saslimšanas rādītāji Latvijā ir ļoti augsti. Šajā intervijā es runāju tikai par dzemdes kakla vēzi, bet nedrīkst aizmirst, ka cilvēka papilomas vīruss var izmainīt ne tikai dzemdes kakla šūnas, bet arī maksts, ārējos dzimumorgānus gan sievietēm, gan vīriešiem, anālā rajona un mutes/rīkles dobuma šūnas. 

Sievietēm ir sava veida priekšrocība, jo dzemdes kaklu ir iespējams izmeklēt, veicot profilaktiskas pārbaudes, lai novērstu smagu saslimšanu, bet, diemžēl, pārējās lokalizācijās, kurās šūnas var mainīties vīrusa ietekmē, tādu iespēju nav. Vakcinējoties pret CPV ir iespēja izvairīties no vīrusa saslimšanas, ka var izraisīt vēzi.

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
https://www.ginasoc.lv/