­

International Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology izstrādātās klīniskās rekomendācijas ultrasonogrāfiskiem izmeklējumiem dzemdniecībā un ginekoloģijā SARS-CoV-2 periodā

Ņemot vērā, ka koronavīruss izplatās ļoti staruji un viegli, jāsaprot, ka arī asimptomātiskas personas varētu būt transmisijas avots. Lai pasargātu no inficēšanās pacientes un speciālistus, kas veic ultrasonogrāfiju, ISUOG (International Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology) ir izstrādājusi klīniskās rekomendācijas ultrasonogrāfiskiem izmeklējumiem dzemdniecībā un ginekoloģijā.

Materiāls latviešu valodā pieejams šeit: ISUOG klīniskās rekomendācijas USG izmeklējumiem

Pasaules Veselības organizācijas izstrādātie imunizācijas pamatprincipi COVID-19 pandēmijas laikā

Saistībā COVID-19 izplatību pasaulē un pašreizējo pandēmiju, pastāv risks, ka tiks ietekmēta rutīnas imunizācija, ko izraisīs gan ar COVID-19 saistītais slogs veselības aprūpes sistēmai, gan samazināts vakcinācijas pieprasījums, ņemot vērā sociālo distancēšanos.

Imunizācijas pakalpojumu pārtraukšana, pat uz īsu laiku, palielinās slimību uzņēmīgo personu skaitu, kā arī pieaugs tādu vakcīnregulējamo slimību uzliesmojumus, kā, piemēram, masalas. Šādi vakcīnregulējamo slimību uzliesmojumi var palielināt saslimstību un mirstību galvenokārt zīdaiņiem un citām neaizsargātām cilvēku grupām, kas var radīt vēl lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai, kura šobrīd jau ir plaši noslogota COVID-19 pandēmijas dēļ.

Galvenie pamatprincipi:

  1. Imunizācija ir veselības aprūpes pamatpakalpojums, kam ir jābūt prioritāram infekcijas slimību profilaksei. Un ja vien iespējams - imunizācija ir jāspēj nodrošināt COVID-19 pandēmijas laikā. Iespējams ir jāpielāgo imunizācijas veikšanas un piegādes stratēģijas, un tās jāīsteno drošos apstākļos, nenodarot nevajadzīgu kaitējumu veselības aprūpes darbiniekiem, aprūpētājiem un sabiedrībai.
  2. Vakcīnregulējamo slimību uzrudzība ir jāuztur un jāpastiprina, lai savlaicīgi varētu atklāt un ārstēt šo slimību gadījumus, un ja iespējams, dot savu ieguldījumu arī COVID-19 uzraudzībā.
  3. Valsts iestādēm būs nepārtraukti jāuzrauga COVID-19 dinamika savā valstī vai reģionā. Imunizācijas valsts padomei ir svarīga loma, sniedzot konsultācijas par imunizācijas pakalpojumu uzturēšanu un pielāgošanu, apturēšanu un/vai atjaunošanu.
  4. Ja COVID-19 negatīvi ietekmē imunizācijas pakalpojumu sniegšanu, valstīm ir jāizstrādā stratēģija vakcinācijas nodrošināšanai laika posmā pēc COVID-19 uzliesmojuma, jāizstrādā plāns, kas paredz pakāpenisku vakcinācijas nodrošināšanu. Lai panāktu atsaucību, būs vajadzīga jauna stratēģija, lai apzinātu un turpinātu sekot līdzi cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies, novērtētu viņu imunitātes atšķirības un atjaunotu sabiedrības pieprasījumu. Būs nepieciešamas jaunas inovācijas un radošums.
  5. Balstoties uz pašreizējo izpratni par COVID-19 vīrusa pārnešanu un ieteikumiem sociālai distancēšanai, masveida vakcinācijas kampaņas būtu uz laiku jāpārtrauc. Valstīm regulāri jāuzrauga un atkārtoti jānovērtē nepieciešamība atlikt masveida vakcinācijas kampaņas.
  6. Uzliesmojuma gadījumā, masveida vakcinācijas kampaņu veikšanai būs nepieciešama rūpīga riska un ieguvumu analīze katrā atsevišķā gadījumā. Novēlotas rīcības risku novērtēšana attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar tūlītēju rīcību, gan uz saslimstību un mirstību attiecībā uz vakcīnregulējamām slimībām, gan iespējamās COVID-19 vīrusa tālākas pārnešanas potenciālo ietekmi.
  7. Ja ir iespējams, vakcināciju pret gripu rekomendē veikt veselības aprūpes darbiniekiem, gados vecākiem cilvēkiem un grutniecēm.

 

Iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas noteiktajiem principiem izvērstā formātā varat šeit: Imunizācijas pamatprincipi COVID-19 pandēmijas laikā

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas ieteikumi grūtniecēm par COVID-19

  • Pašreiz plašu un pārliecinošu datu un pētījumu par COVID-19 ietekmi uz grūtniecību nav. Taču esošie novērojumi liecina, ka slimība grūtniecēm nenorit smagāk kā pārējiem pieaugušajiem. Vienlaikus jāņem vērā imūnās sistēmas īpatnības grūtniecības laikā, kas kopumā grūtnieci padara uzņēmīgāku pret dažādām infekcijām un to komplikācijām, tādēļ iespēju robežās no iespējamā riska inficēties ir jāizvairās.
  • Tāpat arī patreiz nav datu, ka COVID-19 caur placentu un asinsriti varētu inficētu augli grūtniecības laikā vai dzemdībās un izraisīt sarežģījumus bērnam.
  • Galvenais COVID-19 inficēšanās ceļš ir gaisa pilienu veidā, kad slimā pacienta deguna un mutes sekrēts nonāk veselā cilvēka gļotādās. Inficēšanās var notikt gan tieša kontakta laikā ar slimā cilvēka siekalām, deguna sekrētu (šādi mamma pēc dzemdībām var nodot infekciju bērnam), gan arī caur dažādiem priekšmetiem un virsmām, kas bijušas kontaktā ar COVID-19 slimnieku. Tieši tādēļ profilaksē ir tik liela loma izvairīties no sabiedrības kontaktiem t.s. sociālā distancēšanās, un ievērot higiēnas pasākumus - mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, ja tas nav iespējams – tīrīt rokas roku dezinficējošu šķīdumu.
  • Vislielākā iespēja inficēties ar COVID-19 ir no cilvēka, kurš saslimis, taču arī pirms slimības izpausmēm (klepus, temperatūras, iesnas, šķaudīšana, elpošanas grūtības, nogurums u.c. gripai līdzīgie simptomi ), cilvēks var būt bīstams apkārtējiem, izdalīt vīrusu un inficēt citus, arī grūtnieci. Turklāt infekcija var noritēt viegli, kad cilvēka pašsajūta nav būtiski traucēta taču viņš izdala vīrusu un inficē citus. Tieši tādēļ ir īpaši būtiski ievērot sociālo distancēšanos un higiēnas pasākumus!
  • Latvijā noteikti ārkārtas situācijas pasākumi saistībā ar COVID-19 infekciju paredz pēc iespējas ierobežot sociālos klātienes kontaktus, tādēļ pie ārsta uz kārtējām vizītēm jāiet vienai, bez partnera, bērniem vai citiem ģimenes locekļiem.
  • Šī paša iemesla dēļ – ierobežot savstarpējos kontaktus un vīrusa pārnesi - lielākajās dzemdību iestādēs arī ģimenes dzemdības ir ierobežotas un nenotiek un, lai kādi bijuši plāni, dzemdībās atbalsta persona piedalīties visdrīzāk nevarēs.
  • Ja esi vesela grūtniece, tad Tev nav ierobežojumu veikt savus darba pienākumus. Ārsts darba nespējas lapu saistībā ar COVID-19 pandēmiju var izsniegt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā (Darbnespējas lapu izsniegšana COVID - 19 gadījumā), vai arī, ja radušies kādi veselības un/vai grūtniecības sarežģījumi.

 

Ko darīt, lai sevi pasargātu:

Mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, ja tas nav pieejams, lieto speciālu antibakteriālu šķīdumu:

  • Pirms ēšanas;
  • Pēc tualetes apmeklējuma;
  • Pēc nošķaudīšanās, klepus, pēc saskares ar deguna sekrētu;
  • Atgriežoties mājās no publiskās vietām, pēc saskares ar virsmām publiskās vietās;
  • Pēc kontakta ar citiem cilvēkiem;
  • Izvairies no kontakta ar cilvēkiem, kas slimo ar t.s. saaukstēšanos – klepu, iesnām;
  • Neaizskar seju, acis, muti un degunu ar rokām;
  • Neapmeklē publiskus pasākumus, kuros pulcējas daudz cilvēku;
  • Uz veikalu dodies vien nepieciešamības gadījumā, izvēlies laiku veikala apmeklējumam, kad tur mazāk cilvēku – līdzīgi arī citas publiskās vietas;
  • Dod priekšroku fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā, nevis telpās;
  • Vēdini telpas;
  • Veselīgi ēd vitamīniem bagātu un sabalansētu uzturu, lieto pietiekoši daudz šķidruma un labi izgulies!

 

Ja esi atgriezusies no ārvalstīm, ja ir bijis kontakts ar COVID-19 slimnieku:

  • IEVĒRO 14 DIENU KARANTĪNU, nedodies ārpus mājas un neapmeklē ārstu prakses, veselības centrus, veikalus, aptiekas u.c.
  • Uz slimnīcu Uzņemšanas nodaļu nedodies pati, lai pārliecinātos, vai ar bērniņu viss kārtībā. Neatliekamās situācijās jāzvana 113!
  • Uz grūtnieci attiecas visi tie paši piesardzības pasākumi, kas uz citiem pieaugušajiem (Saite uz SPKC: 1.Pienākumi personām, kas atgriežas no SPKC norādītajām slimības COVID-19 skartajām valstīm ; 2. Ceļotājiem, kuri atgriežas no skartajām teritorijām );
  • Ja karantīnas laikā ieplānota kārtējā vizīte pie ārsta, vecmātes vai ultrasonogrāfijas speciālista, SAZINIES AR PRAKSI UN INFORMĒ PAR SITUĀCIJU, VIENOJIES, KAD PĀRCELT VIZĪTI. Vairumā gadījumu pāris nedēļas atliktas vizītes, analīzes vai ultrasonogrāfija nenodarīs būtisku kaitējumu nedz Tev pašai, nedz gaidāmajam bērnam. Taču pēc iespējas mazāks kontaktu skaits citam ar citu ir ļoti būtisks, lai ierobežotu infekcijas izplatību.
  • Ja vien iespējams, sazinies ar savu ārstu un pārrunā esošo situāciju. Tas palīdzēs izveidot individuālu Tavas grūtniecības aprūpes plānu un ļaus Tev justies mierīgākai.

 

Ja kāds Tavs tuvinieks vai kontaktpersona ir atgriezušies no ārvalstīm un ir saslimšanas riska grupā , taču COVID-19 nav apstiprināta:

  • Piesardzības nolūkā ierobežo ciešu fizisku kontaktu, ievēro higiēnu, vēdini telpas;
  • Novēro savu veselības stāvokli (Saite no SPKC: 1. Ieteikumi personām ar akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm ; 2. Ieteikumi rīcībai COVID-19 infekcijas slimnieka ģimenes locekļiem ), rūpīgi apsver vajadzību apmeklēt sabiedriskas vietas, arī veselības aprūpes iestādes, centies ierobežot to apmeklējumus;
  • Vislielākā iespēja inficēties ar COVID-19 ir no cilvēka, kurš saslimis, taču arī pirms slimības izpausmēm (klepus, paaugstināta temperatūra, iesnas, šķaudīšana, elpošanas grūtības, nogurums), cilvēks var būt bīstams apkārtējiem, izdalīt vīrusu un inficēt citus - arī Tevi. Turklāt infekcija var noritēt viegli, kad cilvēka pašsajūta nav būtiski izmainīta, taču viņš izdala vīrusu un inficē citus. Tieši tādēļ ir īpaši būtiski ievērot sociālo distancēšanos un higiēnas pasākumus!

 

Ja esi grūtniece un Tev ir apstiprināta COVID-19 infekcija:

  • Tavu ārstēšanās atkarīga no slimības smaguma un tā tiek veikta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstu - infektologu vadībā, vai arī to var veikt ģimenes ārsts saskaņā ar infektologa rekomendēto.
  • Ja šajā laikā sākušās dzemdības, tad tās notiek tuvākajā dzemdību iestādē, kurā tiek nodrošināti īpaši apstākļi un piesardzības pasākumi saistībā ar COVID-19 infekciju. Rīgas Dzemdību namā varēsi dzemdēt, ja Tavas infekcijas norise ir viegla. Smagas norises gadījumos, drošības apsvērumu dēļ, dzemdībām ir jānotiek multidisciplinārā universitātes slimnīcā.
  • Ja ārstējies mājās un uz dzemdību aprūpes iestādi dodies pati, NOTEIKTI INFORMĒ iestādi, lai personālam ir iespēja sagatavot speciālus drošības apstākļus Tavai, Tava bērniņa un citu pacientu un personāla drošības interesēs.
  • COVID-19 infekcija pārsvarā gadījumu neietekmē dzemdību norisi. To, vai vari dzemdēt pati, vai nepieciešams ķeizargrieziens, izlems dzemdību aprūpes speciālisti stacionārā.
  • Lai ierobežotu savstarpējos kontaktus un vīrusa pārnesi - lielākajās dzemdību iestādēs ģimenes dzemdības ir ierobežotas un, lai kādi bijuši plāni, dzemdībās atbalsta persona piedalīties visdrīzāk nevarēs.
  • Lai gan pašreiz nav pierādīta COVID-19 pārnese ar mātes pienu jaundzimušajam, lielākais risks inficēt jaundzimušo pēc dzemdībām ir tieša kontakta ceļā, ja esi slima. Ar Tevi tiks pārrunāta iespēja un nepieciešamība, ieguvumi un riski bērniņa ievietošanai atsevišķi, kā arī krūts barošanai.
  • Pēc dzemdībām, atkarībā no māmiņas un jaundzimušā vispārējā stāvokļa, iespējams ārstēšana būs nepieciešama Latvijas Infektoloģijas centrā vai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

 

Meklē aktuālo, uz pētījumiem balstīto un svarīgo informāciju Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā - www.spkc.gov.lv

 

Materiāla tapšanā izmantotie resursi:

  1. https://arkartassituacija.gov.lv/
  2. https://www.acog.org/-/media/Practice-Advisories/COVID-19-Algorithm5.pdf?dmc=1&ts=20200317T1929555906
  3. https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/information-covid-19-specific-groups-elderly-patients-chronic-diseases-people
  4. https://www.rcog.org.uk/coronavirus-pregnancy

Rekomendācijas COVID-19 infekcijas profilaksei un kontrolei dzemdību palīdzības stacionārā, ja grūtniece ir inficēta ar COVID-19 vai ir aizdomas par inficēšanos.

Šo rekomendāciju pamatā ir līdz šim pieejamie ierobežotie pierādījumi par COVID-19 vīrusa pārnešanu no mātes bērnam un zināšanas par citiem līdzīgiem vīrusiem, kas izraisa smagas elpošanas slimības. Turpmāk izklāstītā pieeja ir tiktāl aktuāla, kamēr būs pieejami papildus dati,kas mainītu ieteikumus, kā novērst COVID-19 izplatīšanos dzemdību stacionārā.

 

Pirmsslimnīcas etaps

  • Grūtniecēm, kurām ir apstiprināta COVID-19 infekcija vai kuras ir potenciāli inficētas personas, pirms ierašanās slimnīcā par to ir jāinformē uzņemšanas/ dzemdību nodaļa, lai iestāde varētu veikt atbilstošus infekcijas kontroles pasākumus (piemēram, novirzīt pacientu pa īsāko ceļu uz izolācijas telpām;  personāls varētu sagatavoties pacientes uzņemšanai jau pirms pacienta ierašanās). Ja grūtniece tiek transportēta ar NMPD, informācijas apmaiņu ar dzemdību iestādi nodrošina NMPD personāls.
  • Nav pierādījumu par COVID-19 nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecības gaitu. Ņemot vērā imunoloģiskās pārmaiņas grūtniecības laikā, nevar izslēgt slimības smagāku norisi, līdzīgi kā tas ir gripas gadījumā.
  • Nav pierādījumu par infekcijas pārnesi auglim no inficētas mātes grūtniecības laikā. Jaundzimušā galvenais inficēšanās ceļš ir gaisa pilieni ar inficētas mātes elpceļu sekrētu vai neievērojot pareizus roku mazgāšanas principus.

Hospitalizācijas laikā

  • Veselības aprūpes iestādē tiks nodrošināti rekomendētie infekcijas kontroles pasākumi hospitalizētajām grūtniecēm/nedēļniecēm, kam ir apstiprināta vai pastāv aizdomas par COVID-19 infekciju.
  • Grūtnieces/nedēļnieces, kam pastāv aizdomas par COVID-19 infekciju, ir uzskatāmas par inficētām, kamēr nav saņemti negatīvi laboratoriskie izmeklējumi.
  • Nodrošinot aprūpi, dzemdību palīdzības iestāde, pēc iespējas samazinās kontaktpersonu skaitu (aprūpē iesaistīsies pēc iespējas mazāks skaits ārstniecības personu, tiks
    ierobežoti apmeklētāji, pacienta pārvietošanai tiks izmantoti īsākie ceļi ar mazāko saskarsmes iespēju citām grūtniecēm, nedēļniecēm, jaundzimušajiem).

Jaundzimušais

  • Jaundzimušais tiks izolēts no mātes, kurai ir apstiprināta vai pastāv aizdomas par COVID-19 infekciju.
  • Nav zināms, vai jaundzimušajiem ar COVID-19 infekciju ir paaugstināts smagu komplikāciju risks. Inficēšanās ceļš jaundzimušajam ir ar slimās mātes elpceļu sekrētu. Nav pierādīti citi inficēšanās ceļi, tajā skaitā ar mātes pienu.
  • Par riskiem un priekšrocībām, ko rada mātes īslaicīga atšķiršana no bērna, veselības aprūpes komandai ir jāapspriežas ar māti.
  • Zīdainis, kas dzimis mātei ar apstiprinātu COVID-19 infekciju, uzskatāms par potenciāli inficētu. Jaundzimušā aprūpe tiks veikta atsevišķā, izolētā telpā. Jaundzimušā aprūpē var tikt iesaistīts vesels ģimenes loceklis. Arī veselam jaundzimušā aprūpētājām ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.
  • Lēmumu pārtraukt mātes pagaidu nošķiršanu no viņas mazuļa pieņems katrā gadījumā atsevišķi, apspriežoties ar klīnicistiem, infekciju profilakses un kontroles speciālistiem un sabiedrības veselības amatpersonām. Pieņemot lēmumu, tiks ņemts vērā mātes slimības smagums, slimības pazīmes un simptomi, kā arī laboratorisko pārbaužu rezultāti attiecībā uz vīrusu.
  • Ja jaundzimušais tomēr kādu apsvērumu dēļ tiks novietots vienā telpā ar māti, kas ir inficēta ar COVID-19, vai kurai ir aizdomas par inficēšanos, telpās tiks īstenoti infekciju kontroles pasākumi, kas samazina COVID-19 nonākšanu līdz jaundzimušajam. Iespējams, tiks izmantot fiziski šķēršļi starp māti un jaundzimušo (piemēram, aizkari, norobežojošas barjeras), lai turētu jaundzimušo ≥2 m attālumā no slimās mātes.
  • Ja telpā neatradīsies neviens cits vesels pieaugušais, kas varētu rūpēties par jaundzimušo, mātei ir jālieto sejas maska, pirms katras barošanas vai citas ciešas saskares ar savu jaundzimušo rūpīgi jāmazgā rokas.

Krūts zīdīšana

  • Nav pierādījumu, ka COVID-19  vīrusi būtu atrasti mātes pienā, tomēr nav arī pierādījumu, ka COVID-19 inficēta māte nevarētu inficēt savu bērnu krūts zīdīšanas laikā.
  • Krūts piena nodrošināšana jaundzimušajam ir ļoti svarīga, tā kā tas aizsargā no vairāku slimību attīstības, tāpēc kopumā ir retas situācijas, kad krūts piens jaundzimušajam netiek rekomendēts. Šobrīd nav specifisku rekomendāciju gadījumos, ja māte ir inficēta ar COVID-19. Izņemot tūlītēju pēcdzemdību periodu, piemēram, gripas gadījumā, tiek rekomendēts turpināt jaundzimušā zīdīšanu vai barošanu ar atslauktu mātes pienu, un šis rekomendācijas varētu attiecināt arī uz COVID-19 infekciju. 
  • Pagaidu nošķiršanas laikā mātēm, kuras plāno zīdīt bērnu,jāturpina atslaukt piens, lai veicinātu laktāciju, ja iespējams, ar individuālu piena sūkni. Pirms krūts atslaukšanas stingri jāievēro roku higiēna. Pēc katras krūts atslaukšanas piena pumpis ir rūpīgi jāmazgā un jādezinficē atbilstoši ierīces instrukcijai. Atslaukto pienu potenciāli drīkst dot jaundzimušajam, bet konkrētā situācija ir jāsaskaņo ar medicīniskās aprūpes sniedzējiem.
  • Ja māte turpina zīdīt bērnu, pirms barošanas ir jāievēro roku higiēna un mātei jālieto sejas maska.
                                                                               

COVID-19 inficētu grūtnieču/dzemdētāju/jaundzimušo aprūpes kārtība Latvijā

Inficētas grūtnieces neatkarīgi no grūtniecības laika, ja nepieciešama ir stacionēšana COVID-infekcijas ārstēšanai un novērošanai tiek hospitalizētas RAKUS LIC.

Sākoties dzemdību darbībai, atkarībā no infekcijas norises smaguma pakāpes, dzemdētāju nogādā dzemdību nodaļā. Dzemdētājas ar vieglu COVID-19 infekcijas gaitu dzemdību atrisināšanai pārved uz Rīgas Dzemdību namu. Dzemdētājas ar smagu slimības norisi pārved uz P.Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu.

Pēc dzemdībām, tiklīdz stāvoklis ir stabils un nepastāv ar dzemdībām saistītu komplikāciju risks, nedēļnieci plānots pārvest uz RAKUS LIC, savukārt jaundzimušo uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu novērošanai un izmeklēšanai.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Dzemdību nama speciālistiem. Rekomendācijas sagatavoja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste prof. Dace Rezeberga (pamatojoties uz CDC rekomendācijām)

 

13. marta sēde tiek atcelta!

Saistībā ar Pasaules Veselības Organizācijas paziņojumu, ka "Covid - 19" vīrusa infekcija ir sasniegusi globālas pandēmijas mērogus, un ņemot vērā pašreizējo situāciju, kā arī  noteiktos drošības pasākumus, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija ATCEĻuz nenoteiktu datumu, rītdien, 13. martā, paredzēto asociācijas sēdi "Endokrīnie traucējumi sievietēm fertilajā vecumā"!

 

Asociācijas kopsēde ar Endokrinologu asociāciju "Endokrīnie traucējumi sievietēm fertilajā vecumā"

 

PROGRAMMA

12:00 – 13:00 Reģistrācija
13:00 – 13:20 “Endokrīnās saslimšanas un epiģenētika” – Prof. Dace Rezeberga
13:20 – 13:50 “PCO sindroms pusaudzēm un jaunietēm” – Dr. Lāsma Līdaka
13:50 – 14:10 “Metabolais sindroms un HOMA indekss” – Dr.med. Jeļizaveta Sokolovska
14:10 – 14:20 Diskusija
14:20 – 14:30 Merck kompānijas aktualitātes
14:30 – 15:00 “Fertilitātes bioķīmisko marķieru kritisks izvērtējums” -
Dr. Jaroslavs Ļakutins
15:00 - 15:10 MSD kompānijas aktualitātes
15:10 – 15:40 Kafijas pauze
15:40 – 16:00 “Subklīniska hipotireoze un grūtniecība” – Dr. Lauma Jaunozola
16:00 – 16:10 Diskusija
16:10 – 16:30 “Hiperprolaktinēmija un grūtniecība” – Dr. Inga Balcere
16:30 – 16:50 “Neklasiskās kongenitālās adrenālās hiperplāzijas diferenciāldiagnostika” – Dr. Kristīne Geldnere
16:50 – 17:10 “Neklasiskās kongenitālās adrenālās hiperplāzijas terapija” –
Dr. Una Gailiša
17:10 – 17:20 Diskusija
17:20 – 18:00 Vakariņas

 Sēdes ģenerālsponsori: Merck/MSD      

25. aprīlī norisināsies "Ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas kursi"

Reģistrācija:

Dalības maksa: 35 EUR - speciālistiem

                       25 EUR - rezidentiem

Lai reģistrētos konferencei, Jums ir jāaizpilda pieteikuma anketa un jāveic dalības maksas pārskaitījums uz Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas kontu!
NB!
Maksājums uzdevumā obligāti norādiet: Dalība USG kursos 25.04.2020.
Ja nepieciešams rēķins, lūgums rakstīt uz krumina.krista7@gmail.com

Pieteikuma anketa atrodama šeit: Reģistrēšanās USG kursiem 25.04.2020.

Rekvizīti:
Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija
Miera iela 45, Rīga, LV-1013, Latvija
Reģ. Nr. 40008061658
Bankas Konta Nr. LV35UNLA0002029469386
SEB Banka
SWIFT: UNLALV2X

PROGRAMMA

09:00 – 09:30 Reģistrācija, kafija
09:30 – 10:00 “Ultrasonogrāfijas pielietojums piedēkļu patoloģijas gadījumā” – Asoc. prof. Povilas Sladkevicius, Skẚne University Hospital, Lund University (Zviedrija)
10:00 – 10:30 “IDEA terminoloģija” – Prof. Lil Valentin, Skẚne University Hospital, Malmὂ (Zviedrija)
10:30 – 11:00 “Endometriozes izcelsme” –
Asoc. prof. Povilas Sladkevicius, Skẚne University Hospital, Lund University (Zviedrija)
11:00 - 11:30 “Klīniskā gadījuma prezentēšana” - Dr. Baiba Pūcīte
11:30 – 12:00 Kafijas pauze
12:00 – 12:30 “Endometriomu malignizācija” – Prof. Lil Valentin, Skẚne University Hospital, Malmὂ (Zviedrija)
12:30 – 13:00 “Olnīcu vēža skrīnings” – Prof. Lil Valentin, Skẚne University Hospital, Malmὂ (Zviedrija)
13:00 – 13:30 Klīniskā gadījuma prezentēšana” – Dr. Larisa Antonova un Dr. Dace Melka
13:30 – 14:30 Pusdienu pārtraukums
14:30 – 15:00 “Pareiza diagnoze solidiem olnīcu veidojumiem” - Prof. Lil Valentin, Skẚne University Hospital, Malmὂ (Zviedrija)
15:00 – 15:30 “Klīniskā gadījuma prezentēšana” – Dr. Arta Spridzāne
15:30 – 16:00 “Dzemdes malformācijas” - Asoc. prof. Povilas Sladkevicius, Skẚne University Hospital, Lund University (Zviedrija)
16:00 – 16:30 “Klīniskā gadījuma prezentēšana” - Asoc. prof. Povilas Sladkevicius, Skẚne University Hospital, Lund University (Zviedrija)
16:30 – 16:40 Kursu noslēgums – Dr. Dace Matule

 

Profesionālās pilnveides programma "Aktualitātes ginekoloģijā un dzemdniecībā", no 18.01.-08.02.2020.

UZMANĪBU! ASOCIĀCIJAS BIEDRIEM REĢISTRĒŠANĀS PĒCDIPLOMA KURSIEM NOTIKS AR GINASOC BIEDRA KARTĒM!!!

PIETEIKŠANĀS: sūtot pieteikumu uz e-pastu kursi@rsu.lv. Pieteikumā jānorāda programmas nosaukums, vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis, kā arī maksātāja rekvizīti, ja maksātājs ir juridiska persona, vai aizpildot elektroniskās pieteikšanās formu šeit: REĢISTRĀCIJA

 PROGRAMMA

 2020. gada 18. janvāris (vēršam uzmanību - mainīta lekciju secība):

10.00 – 11.30  "Onkoloģiskas saslimšanas grūtniecēm" - Dr. Ronalds Mačuks, PhD
11.45 – 13.15  "Hromosomālo patoloģiju un augļa anomāliju skrīnings algoritmu kontekstā" -
                        Dr. Ieva Mālniece
13.30 – 15.00   "Viss par un ap menopauzi" - Dr. Dace Matule
 


2020. gada 8. februāris (vēršam uzmanību: mainīta norises vieta - RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (Anniņmuižas bulvāris 26a):

10.00 – 11.30 
"Ginekologs E laikmetā"  - Dr. Ieva Briedīte
11.45 – 13.15 
"Vecmātes vieta mūsdienu dzemdniecībā. Instrumenti mātes veselības un mirstības analīzei-atgādinājums praksei"- Vecmāte Signe Irša
13.30 – 15.00  
"Sievietes dzimumorgānu infekciju skrīnings - vai ir nozīme ikdienas praksē" -       Doc. Jana Žodžika

Tuvākie Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pasākumi 2020. gadā

ASOCIĀCIJAS SĒDES:

  • 2020. gada 13. marts, plkst. 13:00, Bellevue Park Hotel Riga (Slokas iela 1, Rīga), kopsēde ar Latvijas Endokrinologu asociāciju, tēma: metabolais sindroms un ar to saistītās saslimšanas sievietēm, epiģenētika;
  • 2020. gada 17. aprīlis, kopsēde ar Latvijas Onkologu asociāciju, Citadeles Konferenču Centrs ( Republikas Laukums 2A, Rīga);
  • 2020. gada 25. aprīlis, Ultrasonogrāfijas kursi, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga);
  • 2020. gada 22. maijs, plkst. 13:00, Bellevue Park Hotel Riga (Slokas iela 1, Rīga), tēma: Algoloģija. Dažādu sāpju iemesli un lokalizācija sievietēm.

Pasākumu programmas tiks precizētas!

No 2020. gada janvāra valsts imunizācijas kalendārā ir iekļauta 9-valentā vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV)

Latvijas valsts imunizācijas kalendārā no 2020. gada janvāra vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 2 tipu vakcīnas Cervarix vietā tiks veikta ar 9 valento vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) – Gardasil 9. Vakcīna satur L1 proteīnus 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. vīrusa tipam. Tā ir nedzīva vakcīna, tā nesatur pašu vīrusu un Pasaules Veselības organizācija to atzinusi par ārkārtīgi drošu un efektīvu vakcīnu [1]

Pasaulē 98 valstis veic valsts apmaksātu imunizāciju pret CPV, vairāk kā 30 valstis uzsākušas arī zēnu vakcināciju. Latvijā pagaidām valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV nodrošinās tikai meitenēm. Meitenes to var saņemt sākot no 12 gadu vecuma līdz par 18.dzimšanas dienai.

9 valentās vakcīnas iekļaušanu valsts programmā Latvijā atbalstīja vairākas ārstu profesionālās organizācijas, tai skaitā Latvijas Onkologu asociācija, jo Latvijas statistika CPV izraisīto vēžu jomā joprojām ir satraucoša. Katrs 20.audzējs pasaulē ir CPV izraisīts. CPV izraisa 99% dzemdes kakla, 95% anālā kanāla vēzi, vairāk kā 70% mutes un rīkles dobuma vēzi, kā arī ~50% vulvas, 65% maksts un 35% dzimumlocekļa galviņas vēzi. Latvijā nemainīgi augsti ir dzemdes kakla vēža saslimstības un mirstības rādītāji, kas ir sliktākie rādītāji Eiropas Savienībā. Pieaug arī anālā kanāla, vulvas, maksts un mutes – rīkles vēžu saslimstība.

Vakcinācija pret CPV ir iekļauta Latvijas Onkoloģijas plānā, kā viena no svarīgākajām vēža profilaksēm. Droša un efektīva profilakse ir labākais, ko valsts un ikviens ārsts var sniegt Latvijas iedzīvotājiem. Tās ieguvums ir ne tikai pacientu un iedzīvotāju kopējais dzīves kvalitātes uzlabojums, bet arī finansiālais labums, kas ilgtermiņā mazinās valsts izdevumus CPV izraisīto vēžu diagnostikā, ārstēšanā, novērošanā.

Sagaidāmie papildus ieguvumi:

  1. Aizsardzība pret 6. un 11. tipu. Šie tipi nav onkogēni, bet izraisa dzimumorgānu kondilomas un rekurento respiratoro papilamatozi, kas īpaši bērniem ietekmē dzīves kvalitāti un drošību. Valstī, kur vakcinācijas aptvere bija pietiekoši liela, vakcinētajā vecuma grupā jau pēc 4 gadiem, kondilomu skaits bija samazinājies par 92%.
  2. Aizsardzība pret 7 onkogēnajiem vīrusa tipiem. Šie tipi 90% gadījumu izraisa gan pirmsvēža (CIN2,3) saslimšanas, gan dzemdes kakla vēzi. Pirmsvēža saslimšanu samazinājums tiek sasniegts pēc vairākiem gadiem, ja vakcinācijas aptvere ir pietiekama. Piecas valstis jau publicējušas pārliecinošus efektivitātes datus par CIN samazinājumu.
  3. Papildus aizsardzība pret CPV izraisītiem vulvas, maksts, anālā kanāla un mutes-rīkles pirmsvēža saslimšanām un vēžiem.

Atgādinām, ka CPV nēsātāji un ir inficēti gan vīrieši, gan sievietes, inficēšanās notiek galvenokārt āda-āda un āda -gļotāda kontakta ceļā: dzimumkontaktu, sadzīves kontaktu un māte bērnam dzemdību laikā.

Organismā imūnās atbildes reakcija, ko izraisa dabīgā infekcija, ir vāja un nepietiekama un ne vienmēr nodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos. Vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus pret onkogēnajiem CPV tipiem, kas ir ievērojami augsti un noturīgi salīdzinoši ar dabīgo infekciju.

Vakcinācija pret CPV rekomendēta gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 9 gadiem līdz pat 45 gadiem. Vakcināciju pret CPV var veikt arī vēlākā vecumā.

Jāatceras, ka vakcinācija pret CPV ir visefektīvākā pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Gadījumos, kad persona jau inficējusies ar kādu no CPV vīrusiem, vakcīna pasargā no pārējiem un atkārtotas inficēšanās.

CPV vakcīnas var lietot vienlaikus ar jebkurām citām monovalentajām vai kombinētajām dzīvām vai nedzīvām vakcīnām. Dažādas injicējamās vakcīnas noteikti jāievada dažādās injekcijas vietās.

[1] Pēdējais drošības ziņojums - 14 JULY 2017, 92th YEAR / 14 JUILLET 2017, 92e ANNÉE

No 28, 2017, 92, 393–404; http://www.who.int/wer

Materiālu sagatavojusi pediatre, bērnu infektoloģe, asoc.prof. Dace Zavadska